Viedoklis par Saeimas viedokli Satversmes tiesai fotoradaru lietā. 30.08.2012.

Satversmes tiesa ar 2012.gada 29.jūnija lēmumu ierosināja lietu par LR tiesībsarga pieteikumu, ka ar fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem nepamatoti tiek sodīts t/l īpašnieks, nevis vainīgais vadītājs. Šodien publiskajā telpā parādījās Saeimas atbildes raksta Satversmes tiesai motīvi. Man izklausās neticami, ka Saeima tiešām ir sniegusi tādus argumentus: „Parlaments atgādina, ka ST jau savulaik atzinusi, ka nevainīguma prezumpcija ir viens no svarīgākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem, tajā pašā laikā norādot, ka tā galvenokārt izpaužas kriminālprocesā. Šāda secinājuma pamatošanai ST atsaukusies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi.”

Pirmkārt, LR Saeima ir antikonstitucionālā tiesiskā regulējuma autors, tāpēc visdrīzāk ieinteresētā puse nemaz nevar būt objektīva.

Otrkārt, LR Satversmes 92.pantā nekas nav teikts par konkrētu tiesību jomu, uz kuru atteicas nevainīguma prezumpcija. Patiesībā tā attiecas uz visām tiesību jomām, tai skaitā administratīvā pārkāpuma procesu.

Treškārt, Saeima kļūdaini izsakās par LR Satversmes tiesas secinājumiem. LR Satversmes tiesa 2002.gada 20.jūnija spriedumā lietā Nr.2001-17-0106 6.punktā konstatē, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir pielīdzināmas krimināllietām (secinājumu daļas 6.1.punkta pēdējā rindkopa): „Līdz ar to secināms, ka arī Satversmes 92.pants ietver garantētas pārsūdzības tiesības administratīvo pārkāpumu lietās, ja tās pēc kāda iepriekš minētā vai cita kritērija atbilst krimināllietas pazīmēm.” Šajā lietā Saeima arī rakstīja, ka Satversmes 92.pants neatteicas uz administratīvajām lietām.

Ceturtkārt, LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 03.03.2009. spriedumā lietā Nr.SKA-48/2009 nosprieda (9.punkts, 1.rindkopa): „Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija.”

Piektkārt, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 22.pants (Administratīvā soda mērķis) nosaka: „Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.” Jautājums Saeimai – kā transportlīdzekļa īpašnieka, nevis vadītāja sodīšana saskaņā ar LAPK 149.8.pantu sasniedz LAPK noteikto soda mērķi!? Atbilde – nesasniedz un nemaz nevar sasniegt! Tātad visi fotoradari ir bizness, kuram nav nekāda sakara ar LAPK mērķiem un satiksmes drošību (oficiāli atzīts, ka satiksmes drošība kopš fotoradaru ieviešanas ir pasliktinājusies, kas ir loģiski, jo vadītāji vairs neskatās uz ceļa, bet visu laiku vaktē spidometru).

E.Džeriņš