Transportlīdzekļu vadīšana narkotisko vielu ietekmē
LEJUPLĀDĒT
NORAKSTS
Nr.1 32 0058 09/4
LĒMUMS Nr.132-58/09
Rīgā 2009.gada 9.aprīlī
par lietvedības izbeigšanu
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas
tiesnese D.Kantsone
ar sekretāri J.Savoņuku,
izskatījusi administratīvā pārkāpuma materiālu attiecībā pret Exxxx Exxxx, personas kods xxxx, dzīvojošu Rīgā, Brīvības ielā xxxx, par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā un 46.panta pirmajā daļā,
konstatēja:
2009.gada 27.janvārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja administratīvā pārkāpuma materiāls attiecībā pret Exxxx Exxxx, kas pārsūtīts pēc piekritības no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas.
2009.gada 19.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja vecākais inspektors Edgars Brakovskis sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 389934 par to, ka 2008.gada 27.decembrī plkst. 20:30 E.Exxxx vadīja transportlīdzekli BMW 325, reģistrācijas numurs xxxx, pa Elizabetes ielu no Antonijas ielas puses Kr.Valdemāra ielas virzienā, atrodoties narkotisko vielu iespaidā. Protokols sastādīts, pamatojoties uz medicīniskās pārbaudes protokolu Nr. 7567 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai un policijas darbinieka ziņojumu. Tādējādi E. Exxxx izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK) 149.15 panta piektajā daļā un 46.panta pirmajā daļā paredzētos administratīvos pārkāpumus.
E. Exxxx uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesai nav ziņojis, kā arī tiesā nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. E. Exxxx par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots APK 2681.pantā norādītajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā pa pastu uz viņa norādīto dzīvesvietas adresi vairāk nekā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas.
E. Exxxx savu interešu pārstāvībai pilnvarojis Edgaru Džeriņu saskaņā ar APK 262.panta pirmo daļu un Latvijas Administratīvā procesa likuma 38.panta pirmo daļu, par ko izdarīts ieraksts tiesas sēdes protokolā (lietas 22.lapa). Pie šādiem apstākļiem tiesnese uzskata, ka iespējams lietu izskatīt bez E. Exxxx klātbūtnes.
E. Exxxx pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē iesniedza rakstveida paskaidrojumus un paskaidroja, ka E. Exxxx savu vainu administratīvo pārkāpumu izdarīšanā neatzīst, jo narkotiskās vielas Latvijas Republikas teritorijā nav lietojis. E.Exxxx pīpējis marihuānu, uzturoties Amsterdamā 2008.gada 19. - 21.decembrī, un nevarēja būt narkotisko vielu ietekmē 27.decembrī. Bez tam norādīja, ka nepiekrīt medicīniskās pārbaudes rezultātiem, jo pārbaude veikta, pieļaujot rupjus procesuālos pārkāpumus, proti, nav ievēroti Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.15 „Kārtība kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpojamajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – MK noteikumi Nr.15). Protokols, pretēji MK noteikumu Nr.15 prasībām, sastādīts pirms analīžu rezultātu saņemšanas, bez tam E.Exxxx netika informēts par analīžu rezultātiem, līdz ar to viņam liegta iespēja pieprasīt atkārtotu pārbaudi, tādējādi pārkāpts MK noteikumu Nr. 15 26. un 28. punkts. Bez tam, arī 2009.gada 19.janvāra rakstveida paskaidrojumos E.Exxxx norādījis, ka vēlas veikt atkārtotu pārbaudi, jo nepiekrīt pārbaudes rezultātiem, taču policijas darbinieks arī šajā brīdī ignorējis MK noteikumu Nr. 15 prasības. Kad pēc E.Exxxxpārstāvja lūgumu tiesa pieprasīja atkārtotas pārbaudes veikšanu, bija pagājušas MK noteikumos Nr. 15 noteiktās 35 dienas paraugu uzglabāšanai, un atkārtotu pārbaudi vairs nebija iespējams veikt.
Bez tam E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka tiesību teorijā un tiesu praksē nostiprināts viedoklis par procesuālo pārkāpumu iedalījumu būtiskajos un nebūtiskajos, un par būtisku procesuālo pārkāpumu uzskatāms tāds pārkāpums, kas var ietekmēt administratīvo aktu pēc būtības, tas ir, ja iespējama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu, kā to norādījusi Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore J.Briede (J.Briede. Administratīvā akta tiesiskums //Latvijas Vēstnesis. Jurista vārds. 2004.gada 23.marts, Nr.11). Tāpat Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2005.gada 15.marta spriedumā lietā SKA-59 nosprieda (motīvu daļas 15.punktā): „Ja procesuālais pārkāpums ir tik nozīmīgs, ka varēja ietekmēt administratīvā akta saturu, tiesa šādu administratīvo aktu var atcelt, nevērtējot materiālo tiesību normu ievērošanu. Citiem vārdiem, ja iestāde administratīvā akta sagatavošanas un izdošanas procesā ir pieļāvusi būtiskus procesuālos pārkāpumus, tiesa nevar paļauties, ka faktiskie apstākļi konstatēti ir pareizi. Tiesai nav iespējams pārbaudīt, vai tiesību normā paredzētajām tiesiskajām sekām konkrētajā gadījumā bija vai nebija jāiestājas. Tāpēc apgabaltiesa pamatoti nav vērtējusi pārsūdzēto admimnistratīvo aktu pēc būtības, bet atcēlusi to procesuālo pārkāpumu dēļ (…).”.
E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka šajā lietā pierādījumi tikuši iegūti, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, un šis pārkāpums ir tik būtisks, ka tas var ietekmēt tiesas lēmuma saturu. Norādīja, ka, ja E.Exxxx būtu bijis informēts par rezultātiem un tiktu veiktas atkārtotas materiālu paraugu analīzes, tad būtu apstiprinājies, ka E.Exxxxnav atradies narkotisko vielu iespaidā. Taču pārbaudes procesa kārtības pārkāpšanas rezultātā šāda iespēja E.Exxxxtikusi pretlikumīgi atņemta, līdz ar to pastāv objektīvas un nenovēršamas šaubas par E.Exxxx vainu, kuras tulkojamas par labu viņam saskaņā ar Satversmes 92.pantu un administratīvā procesa principu in dubio pro civis. Šajā gadījumā jāpieņem, ka neveikto atkārtoto analīžu rezultāti būtu bijuši labvēlīgi E.Exxxx. Šo principu piemērojusi Administratīvā apgabaltiesa, piemēram, 2006.gada 16.janvārī spriedumā lietā Nr. A42104504 nospriežot (motīvu daļas 16.punkts) „Balstoties uz iepriekš izklāstīto pierādījumu novērtējumu, apgabaltiesa nevar gūt nešaubīgu pārliecību par to, ka pirms policijas prasības veikt alkohola ietekmes pārbaudi V.Mihailovs patiešām vadīja auto. Gluži tāpat apgabaltiesa negūst pārliecību, ka V.Mihailovs automašīnu pirms tam nevadīja, bet ir šaubas par lietas faktiskajiem apstākļiem, kuras nav bijis iespējams novērst ar pierādījumu pārbaudi. Administratīvā soda, tāpat kā jebkura cita soda piemērošanā ir jārīkojas atbilstoši nevainīguma prezumpcijai: šaubas, ko nevar novērst, ir iztulkojamas par labu sodāmajai personai. Līdz ar to ir pamats atzīt par nepamatotu un atceļamu pārsūdzēto administratīvo aktu, ar kuru V.Mihailovam piemērots sods… . ”
Tāpat E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka medicīniskās pārbaudes dokumentiem, uz kuriem balstījusies policija, sastādot protokolu, proti, 2008.gada 27.decembra Medicīniskās pārbaudes protokolam Nr. 7567 un Ķīmiski – toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr. 9889 (datuma nav), nav juridiska spēka saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 154). Saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu dokumenti, kuriem nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskām personām nav saistoši. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 11.janvāra spriedumā lietā Nr. SKA-24/2007 tiesa nosprieda : „.Kā pamatoti norādīja /dzēsts vārds un uzvārds/ pārstāvis tiesas sēdē, lietas materiālos esošajā medicīniskās pārbaudes protokolā alkohola ietekmes noteikšanai (lietas 4.lpp.) ir šādi trūkumi 1) nav norādīts ārsta vārds un uzvārds (proti, nav nosakāms dokumenta autors); 2) dokumentā nav ārsta amata nosaukuma, personiskā paraksta un tā atšifrējuma; 3) nav norādīts protokola numurs. Tādējādi medicīniskās pārbaudes protokols alkohola ietekmes noteikšanai neatbilst MK noteikumu Nr. 154 prasībām par dokumenta obligātajām sastāvdaļām, kuras nodrošina dokumenta juridisko spēku. Ievērojot minēto, šādam medicīniskās pārbaudes protokolam, uz kuru apgabaltiesa galvenokārt ir balstījusi savu secinājumu, ka /dzēsts vārds un uzvārds/ ir atteicies no medicīniskās pārbaudes veikšanas, atbilstoši noteikumiem Nr. 154 nav juridiska spēka. (…)”.
E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka 2008.gada 27. decembra Medicīniskās pārbaudes protokolam Nr. 7567 nav juridiska spēka, jo protokols sastādīts 27.decembrī, 2 dienas pirms ķīmiski – toksikoloģiskās izmeklēšanas pabeigšanas 29.decembrī. Protokola 32.punktā un 33.punktā ir ar roku ierakstīts teksts, taču nav zināms, kad un kāpēc ar roku ir izdarīti ieraksti dokumentā, kurš sagatavots ar datoru, jo dokumenta sastādīšanas datums ir 2008.gada 27.decembris. MK noteikumu Nr. 154 7.punkts noteic, ka dokumentā nedrīkst būt dzēsumi, aizkrāsojumi, neatrunāti labojumi, svītrojumi un papildinājumi. Kļūdainie ieraksti jāpārsvītro un jebkurš labojums jāatrunā”.
Tāpat E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka Ķīmiski- toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr. 9889 nav juridiska spēka, jo šim dokumentam nav datuma, bez tam šajos rezultātos nav norādīts konkrētas vielas konkrēts daudzums ne asinīs, ne urīnā, līdz ar to nav iespējams sniegt atzinumu, vai ir konstatēts narkotisko vielu iespaids, vai tikai lietošanas fakts.
E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis arī norādīja, ka policija, sastādot protokolu, ir ignorējusi, ka medicīniskās pārbaudes dokumentos ir norādītas ķīmiskās vielas, kuras nav atrodamas Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos Nr. 847 „Noteikumi par Latvijā kontrolējamām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” un to pielikumos, proti, hašiša (marihuānas) kanabionīdi un tetrahidrokanabiola skābe. Bez tam policija nav ņēmusi vērā, ka medicīniskās pārbaudes protokolā sniegtais atzinums neatbilst Ķīmiski – toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem un medicīniskās pārbaudes protokolā esošajam E.Exxxx aprakstam. MK noteikumu Nr. 15 27.punkts noteic, ka medicīniskās pārbaudes protokolā detalizēti apraksta rezultātus, kas iegūti, veicot šo noteikumu 13., 20., un 22. punktā minētās darbības, un apstiprina vienu no 27.punkta apakšpunktos minētajiem pārbaudītās personas stāvokļiem. 2008.gada 27.decembra Medicīniskās pārbaudes protokola Nr. 7567 33.punktā nezināmā laikā nezināma persona izdarījusi ierakstu: „Ir konstatēts narkotisko vielu iespaids”, taču Ķīmiski – toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos Nr. 9889 (kuriem nav juridiska spēka) nav norādīts konkrēts vielu daudzums ne asinīs, ne urīnā. Tāpat medicīniskās pārbaudes protokolā sniegtais personas ārējā izskata, psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas un veģetatīvi somatiskā stāvokļa apraksts nenorāda uz E.Exxxx atrašanos narkotisko vielu iespaidā. Policijas darbinieki U.Vilcāns un K.Paeglis tiesas sēdē liecināja, ka narkotisko vielu ietekme klīniski netika konstatēta, tāpēc E.Exxxxesot pašam ļauts turpināt ceļu pie automašīnas stūres. Turklāt uz Hospitāļu ielu 55 E.Exxxx savu automašīnu vadīja pats, viņam blakus sēžot policijas darbiniekiem. Narkologs E.Carney 2009.gada 18.marta tiesas sēdē liecināja, ka ir paskaidrojusi policijas darbiniekiem, ka E.Exxxx nedrīkst nekur braukt un to viņa esot uzrakstījusi uz transportlīdzekļa vadītāja nosūtījuma uz medicīnisko pārbaudi, taču vienlaikus atzina, ka E.Exxxx lietu daudzuma dēļ nemaz neatceras. Taču šāda uzraksta uz transportlīdzekļa vadītāja nosūtījuma uz medicīnisko pārbaudi nav. Medicīniskās pārbaudes protokola 22., 23., 25., 26., 28., 29. punktos minētais personas apraksts ir pretējs marihuānas iespaidā esošas personas aprakstam, un protokolā nav minētas neviens no simptomiem, kas norādīts Sabiedrības veselības aģentūras mājas lapā, kur sniegta informācija par marihuānas un hašiša reibuma psihiskiem simptomiem. E.Carney arī nav varējusi atbildēt, kas tad liecina par E.Exxxx atrašanos narkotisko vielu ietekmē, jo daži no medicīniskās pārbaudes protokola 9.-19.punktos minētajiem simptomiem var būt no noguruma, slimības, stresa. Atbildot uz E.Exxxx pilnvarotā pārstāvja jautājumu, kā tiek nošķirti MK noteikumu N.15 27.4. un 27.7. punkti, E.Carney atbildēja „Mums ir tikai viens atzinums šinī gadījumā! Ir tikai iespaids pēc Ministru kabineta noteikumiem. Viens formulējums!” No tā secināms, ka E.Carney vienmēr konstatē iespaidu, ja bioloģiskās vides paraugos kaut kas tiek atrasts, pārkāpjot likumu un noteikto kārtību, jo likumdevējs paredzējis arī situāciju, kad var konstatēt narkotiskās vielas lietošanas faktu, bet nav narkotisko vielu iespaida.
E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka Administratīvā apgabaltiesa E.Carney un viņas pārstāvētajai iestādei ar blakuslēmumiem vairākkārtīgi ir norādījusi uz pārkāpumiem alkohola ietekmes pārbaudēs, pielīdzinot izelpojamā gaisa mērījumu rezultātus asins analīzēm. Uz šī pamata Administratīvā apgabaltiesa izbeigusi lietvedību pret vadītāju 2008.gada 14.novembrī lietā Nr. A42427305. Ministru kabineta noteikumu Nr. 15 27.7.punkts uzliek par pienākumu E.Carney konstatēt to, ko pēc E.Carney vārdiem, viņa nekad nedara, proti, konkrētas vielas lietošanas faktu, nekonstatējot narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu. Šis punkts ir pašsaprotams, jo marihuānas vai hašiša gadījumā vielas lietošanas faktu var konstatēt par divarpus mēnešus pēc lietošanas, savukārt iespaids ilgst dažas stundas. Bez tam, grāmatā „Narkoloģija” minētais par ietekmes ilgumu atšķiras no E.Carney teiktā, kura pamatojas tikai uz viena autora Ivaņeca viedokli. Būtu jākonstatē vielas daudzums, vai vismaz klīniski jākonstatē narkotisko vielu iespaids. Alkoholam pieļaujamais daudzums noteikts līdz 0,5 promilēm, bet narkotiskajām un psihotropajām vielām konkrēts daudzums nav noteikts, tādējādi speciālistam narkologam jāizvērtē, kāds daudzums rada iespaidu un kāds vairs ne.
Ņemot vērā iepriekš teikto, E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis lūdza lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret E. Exxxx izbeigt.
Liecinieks inspektors Uldis Vilcāns tiesas sēdē liecināja, ka bijis tumšs vakars, kad viņš apturējis automašīnu BMW. Vadītājam nav bijusi apdrošināšanas polise, viņš slikti reaģējis uz lukturu gaismu, acis sarāvušās minimāli, kas liecinājis, ka puisis ir narkotisko vielu iespaidā. Mašīnā bijis arī pasažieris, kurš izkāpis un palicis Elizabetes ielā. U.Vilcāns strādājis kopā ar jaunāko inspektoru Paegli un Konovalovu. Medicīniskā pārbaude notikusi Hospitāļu ielā 55, uz kurieni U.Vilcāns braucis ar dienesta automašīnu, bet E. Exxxx mašīnā braucis Exxxx un policijas darbinieks, iespējams, Konovalovs. Iespējams, ka pie stūres braucis pats E.Exxxx, bet, iespējams, ka policijas darbinieks – Paeglis. Paskaidroja, ka daktere slēdzienu par narkotisko vielu ietekmi uzreiz nav devusi. E. Exxxx ticis palaists, brīdinot, ka nedrīkst braukt ar automašīnu. Autovadītāja apliecība viņam atdota, arī automašīna nav izņemta, jo daktere klīniski nekonstatēja narkotiku iespaidu, un, ja dakteris nedod slēdzienu, tad automašīna netiek nogādāta stāvvietā. Paskaidroja, ka ziņojumu uz datora drukājusi cita persona, kura strādā policijas nodaļā, jo U.Vilcānam ir nesalasāms rokraksts, taču U.Vilcāns ziņojumu izlasījis un parakstījis.
Liecinieks jaunākais inspektors Kaspars Paegle tiesa sēdē liecināja, ka U.Vilcāns apturējis automašīnu, un licies, ka tās vadītājs ir narkotisko vielu iespaidā. Vadītājs nogādāts uz Hospitāļu ielu 55. Liecināja, ka E.Exxxx pats vadījis automašīnu un Paegle sēdējis blakus. Simtprocentīgi galvot par to liecinieks nevarot. Daktere uzreiz nav devusi slēdzienu par narkotiskās ietekmes konstatēšanu, tāpēc E.Exxxx palaists vaļā.
Liecinieks Ilvars Konovalovs tiesa sēdē liecināja, ka strādājis kā stažieris, atceras, ka bija apturēta automašīna un vadītājs nogādāts Hospitāļu ielā 55. Liecinieks braucis policijas mašīnā, kur braucis arī inspektors Vilcāns, trešais policijas darbinieks braucis kopā ar pārkāpēju, taču neatceras, kurš bijis pie stūres.
Liecinieks vecākais inspektors Edgars Brakovskis tiesas sēdē liecināja, ka sastādījis protokolu, neko sevišķi neatceras. Nav nosūtījis E. Exxxx uz atkārtotu pārbaudi, jo materiālu paraugu pie viņa nav, bez tam sapratis, ka E.Exxxx grib atkārtoti grib iet pie ārstiem un nodot asinis. Sastādot protokolu, liecinieks balstījies uz medicīnisko atzinumu.
Lieciniece Evi Carney tiesas sēdē liecināja, ka strādā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā par nodaļas vadītāju un ir sastādījusi medicīniskās pārbaudes protokolu E.Exxxx. E. Exxxx un notikušo konkrēti neatceras lielā darba apjoma dēļ, un var sniegt liecības, vadoties no dokumentiem. Liecināja, ka tiek izdots nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi, uz kura tiek uzrakstītas ziņas, ka ir paņemtas analīzes, kā arī tika mutiski pateikts gan policistam, gan Exxxx, ka Exxxxnedrīkst vadīt automašīnu un ir konstatēts narkotisko vielu iespaids. Liecināja, ka tāda ir parastā prakse, bet konkrēto personu un detaļas neatceras. Paskaidroja, ka asinīs marihuānu var konstatēt 20 -40 stundas pēc lietošanas, kas ir vielas pussabrukšanas periods, bet urīnā arī pēc ilgāka laika, hroniskam lietotājam pat līdz 28 diennaktīm, parastam lietotājam 3 diennaktis. Ja persona būtu pīpējusi marihuānu trīs diennaktis pēc kārtas, tad to varētu konstatēt pēc 14 dienām. Exxxx atrastas narkotiskās vielas gan urīnā, gan asinīs. Liecināja, ka iespaids konstatējams 14 dienas pēc lietošanas. Paskaidroja: „Mums ir tikai viens atzinums šinī gadījumā! Ir tikai iespaids pēc Ministru kabineta noteikumiem. Viens formulējums!”. Uz E.Exxxx pilnvarotā pārstāvja jautājumu „Vai nav otra iespēja, lietošanas fakts?”, atbildēja negatīvi. Paskaidroja, ka asinis norāda reibumu, pussabrukšanas periodu līdz 20 – 40 stundām. Paskaidroja, ka narkotisko vielu iespaids var turpināties pat 28 dienas. Uz pārstāvja jautājumu „Kā ir nošķirams lietošanas fakts un iespaids?” atbildēja, ka var būt klīnikā kādas pazīmes, bet ķīmiski – toksikoloģiskajā neko neatrod, bet šinī gadījumā viennozīmīgi ir iespaids, jo abās vidēs ir konstatēts. Paskaidroja, ka vadās pēc Ivaņeca grāmatas „Narkologia” un darba prakses. Uz pārstāvja jautājumu „Kāpēc jūs neinformējāt Exxxxu par izmeklēšanas rezultātiem, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi?” atbildēja, ka Exxxx izskaidrots, ka analīzes nosūtītas ķīmiski toksikoloģiskajai laboratorijai uz pārbaudi un ir jāinteresējas Ceļu policijas bataljonā līdz 10 dienām. Paskaidroja, ka analīzes prasa laiku apmēram līdz 10 dienām un informēt Exxxx uz to brīdi nav iespējams. Paskaidroja, ka protokola ieraksti, sākot ar 32.punktu, tapa 2.janvārī, un protokols tika sastādīts divās daļās, divos laika posmos. Paskaidroja, ka pārbaudes rezultātus paziņo policija. Paskaidroja, ka bioloģisko materiālu glabā 35 dienas, taču ārsts neinformē par ķīmiski-toksikoloģisko pārbaužu rezultātiem, jo šo rezultātu saņemšanas brīdī persona nav klāt. Paskaidroja, ka medicīniskās pārbaudes protokola 22., 23., 25., 28. 29.punktos norādītais var pastāvēt, personai esot marihuānas iespaidā. Attiecībā uz pārstāvja iesniegtajā SVA mājas lapas izdrukā norādītajām pazīmēm paskaidroja, ka ne vienmēr visi simptomi pārbaudes brīdī esot konstatējami. Taču Exxxx bijis iespaidā, to varot pateikt pēc klīniskām pazīmēm. Klīniskās pazīmes katrs autors interpretē savādāk. Paskaidroja, ka cilvēka uzvedību līdzīgi var mainīt arī citi faktori, ne tikai narkotisko vielu iespaids, piemēram, nogurums vai stress. Taču konkrētajā gadījumā bija arī narkotikas. Atzinumu sniedzot, vadās pēc kompleksās ainas, gan pēc klīniskajām pazīmēm, gan pēc ķīmiski-toksikoloģiskajiem rezultātiem. Liecināja, ka par narkotisko vielu iespaidu norāda medicīniskās pārbaudes protokola 9., 11., 13., 14., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 24., 27., 28. punkti. Paskaidroja, ka visprecīzākā esot asins analīze, un marihuānas atrašanas asinīs liecinot, ka vielas lietotas pirms 20 -40 stundām. Paskaidroja, ka, pirms ķīmiski-toksikoloģisko analīžu rezultātu saņemšanas atzinums par atrašanos narkotisko vielu iespaidā netiek ierakstīts, taču klīniski konstatēts narkotisko vielu iespaids, bet rakstveidā tiek fiksēts, ka paņemtas analīzes un aizdomu pamata. Rezultāti tiek nosūtīti policijai un pārkāpējam paziņo policija. Liecināja, ka policijas darbinieki ir klāt visu ekspertīzes laiku, un tiek pateikts, ka persona nedrīkst vadīt automašīnu.
Noklausoties E.Exxxx pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus un liecinieku liecības, pārbaudot lietas materiālus, tiesnese uzskata, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret E.Exxxx par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta piektajā daļā un 46.panta pirmajā daļā, izbeidzama.
APK 149.15panta piektajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
APK 46.panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par narkotisko vai psihotropo vielu vai zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā, kā arī narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma.
No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja vecākā inspektora Edgara Brakovska sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PA 389934 redzams, ka ka 2008.gada 27.decembrī plkst. 20:30 E. Exxxx vadījis transportlīdzekli BMW 325, reģistrācijas numurs xxxx, pa Elizabetes ielu no Antonijas ielas puses Kr.Valdemāra ielas virzienā, atrodoties narkotisko vielu iespaidā. Protokols sastādīts, pamatojoties uz medicīniskās pārbaudes protokolu Nr. 7567 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai un policijas darbinieka ziņojuma.
No inspektora U.Vilcāna 2008.gada 27.decembra ziņojuma redzams, ka 2008.gada 27.decembrī inspektors U.Vilcāns kopā ar jaunāko inspektoru J.Paegli un jaunāko inspektoru J.Konovalovu pildīja dienesta pienākumus ekipāžas 9003 sastāvā, un ap plkst. 20:30 apturēja automašīnu, kuru vadīja E.Exxxx. Tā kā radušās aizdomas, ka viņš atrodas narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, viņš tika nogādāts Rīgā, Hospitāļu ielā 55 ekspertīzes veikšanai.
Lietā nav strīda par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā minētajā laikā un vietā E.Exxxx vadījis automašīnu BMW 325, reģistrācijas numurs xxxx, ko apstiprina liecinieku U.Vilcāna, K.Paegles, I.Konovalova liecības un E.Exxxx pārstāvja paskaidrojumi. Tāpat nav strīda par to, ka E.Exxxx veikta medicīniskā pārbaude narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Hospitāļu ielā 55, Rīgā, ko apstiprina liecinieku U.Vilcāna, K.Paegles, I.Konovalova un E.Carney liecības un E.Exxxx pārstāvja paskaidrojumi, kā arī lietas materiālos esošais Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi un Medicīniskās pārbaudes protokols Nr. 7567.
No administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PA 389934 izriet, ka E.Exxxx atrašanās narkotisko vielu iespaidā konstatēta, pamatojoties uz Medicīniskā pārbaudes protokolu Nr. 7567.
E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis noliedza, ka E.Exxxx būtu atradies narkotisko vielu ietekmē, un apstrīdēja Medicīniskās pārbaudes protokolu Nr. 7567, norādot, ka medicīniskās pārbaudes veikšanā pieļauti rupji procesuālie pārkāpumi, konkrēti, ticis pārkāpts MK noteikumu Nr.15 26.punkts un 28.punkts.
No 2008.gada 27.decembra Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījuma uz medicīnisko pārbaudi redzams, ka inspektors U.Vilcāns saskaņā ar MK noteikumu Nr. 15 14.punktu nosūtījis uz medicīnisko pārbaudi E.Exxxx.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 12.punktu medicīniskā pārbaude ir narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm vai šo ārstniecības iestāžu specializētajām medicīniskajām laboratorijām.
Saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu medicīniskā pārbaude ietver (13.1.) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem; (13.2.) ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi; (13.3.) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību noteiktajā pārbaudes protokolā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 15 20.punktu, lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā pārbaudē veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus. Saskaņā ar šo noteikumu 21. punktu, lai bioloģiskajā vidē kvalitatīvi noteiktu narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, izmanto ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes. Izmeklēšanu veic sertificēti tiesu medicīnas eksperti speciālisti.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 15 26.punktu pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz galīgo atzinumu, sastāda medicīniskās pārbaudes protokolu (divos eksemplāros), piešķir tam numuru, kā arī ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā. Ja transportlīdzekļa vadītājs, kuram veikta medicīniskā pārbaude, nepiekrīt analīžu rezultātiem, galīgo atzinumu sniedz un medicīniskās pārbaudes protokolu sastāda pēc atkārtotas materiālu paraugu analīžu veikšanas.
MK noteikumu Nr.15 28.punkts noteic, ka medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudāmajam transportlīdzekļa vadītājam paziņo mutiski. Pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja mutiska pieprasījuma izsniedz rakstisku medicīniskās pārbaudes atzinumu (izziņu).
Lietā ir gūts apstiprinājums E.Exxxx pilnvarotā pārstāvja norādītajam argumentam, ka ārstniecības iestāde nav informējusi E.Exxxx par medicīniskās pārbaudes rezultātiem, ko apliecina ārsta narkologa E.Carney liecības. E.Carney liecināja, ka analīžu veikšana prasa laiku apmēram līdz 10 dienām, tāpēc E.Exxxx nav iespējams informēt par analīžu rezultātiem, jo rezultātu saņemšanas brīdī E.Exxxx vairs nav klāt, bet E.Exxxx izskaidrots, ka par pārbaudes rezultātiem jāinteresējas Ceļu policijas bataljonā.
E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis paskaidrojumos norādījis, ka no MK noteikumu Nr. 15 26.punkta izriet, ka pie atbildības saucamā persona par medicīniskās pārbaudes rezultātiem jāinformē medicīniskās pārbaudes veicējam. Pretēji šim argumentam, Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka „…lai gan turpat 26.punktā otrais teikums attiecas uz gadījumu, kad transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt ārsta galīgajam atzinumam, tas pats par sevi nenozīmē ārsta pienākumu arī informēt vadītāju par medicīniskās pārbaudes rezultātiem. Pirmkārt, ārsts ir lietpratējs, kas administratīvā pārkāpuma lietā dod novērtējumu uz savu profesionālo zināšanu pamata, bet nav administratīvā pārkāpuma lietas virzītājs. Otrkārt, ārsta rīcību ar sastādīto medicīniskās pārbaudes protokolu nosaka noteikumu 31.punkts. Treškārt, noteikumu 26.punkta otrais teikums, pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam, neparedz, ka paraugus uz atkārtotu pārbaudi nosūta ārsts, nevis policija.” (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 15.maija spriedums lietā Nr.SKA-181/2008, motīvu daļas 6.5.punkts).
Ņemot vērā minēto, secināms, ka apstāklis, ka medicīnas iestāde nav paziņojusi E.Exxxx par medicīniskās pārbaudes rezultātiem, nav atzīstams par procesuālu pārkāpumu. Bez tam, iepriekšminētais apstāklis pats par sevi vien nenozīmē, ka E.Exxxx zūd iespēja apstrīdēt pārbaudes rezultātus, jo MK noteikumi Nr.15 noteic, ka atlikušo izmeklējamā parauga daļu ārstniecības iestādē glabā vēl 35 dienas pēc pārbaudes veikšanas (MK noteikumu Nr. 15 4.pielikuma 8.punkts), un līdz ar to, uzzinot par medicīniskās pārbaudes rezultātiem no administratīvā pārkāpuma lietas virzītāja, personai joprojām ir iespēja tos apstrīdēt. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 30.punktu, ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt medicīniskās pārbaudes rezultātiem, materiālu paraugus nosūta specializētajai ārstniecības iestādei, lai veiktu atkārtotus laboratoriskos izmeklējumus. Ja pirmā pārbaude veikta specializētajā ārstniecības iestādē, materiālu paraugus atkārtoti laboratoriski izmeklē un galīgo atzinumu sniedz cits šīs ārstniecības iestādes ārsts.
No lietas materiāliem redzams, ka E.Exxxx iepazinies ar administratīvā pārkāpuma protokolu, kuram pievienots medicīniskās pārbaudes protokols, 2009.gada 19.janvārī, ko apliecina E.Exxxx paraksts. Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 19.janvārī E.Exxxx sniedzis paskaidrojumus Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas birojā, kuros norādījis, ka ticis aizturēts uz aizdomu pamata par amfetamīna lietošanu, aizbraucis uz ekspertīzi, kur konstatēti marihuānas kanabinoīdi, taču neesot lietojis, bet gan bijis noguris pēc darba. Norādīja, ka marihuānu esot lietojis vairāk kā pirms mēneša, kā arī norādīja, ka varot veikt atkārtotu pārbaudi.
Izvērtējot E.Exxxx sniegto paskaidrojumu, tiesnese atzīst, ka E.Exxxx tajos nav piekritis medicīniskās pārbaudes rezultātiem, jo norādījis, ka marihuānu neesot lietojis, kā arī norādījis, ka varot veikt atkārtotu pārbaudi. Tiesnese ņem vērā, apstākli, ka E.Exxxx iepazinies ar medicīniskās pārbaudes protokolu 2009.gada 19.janvārī un tajā pat dienā sniedzis paskaidrojumu, un šajā dienā arī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.389934, līdz ar ko ir saprotams, ka E.Exxxx nav iesniedzis īpaši sagatavotu sūdzību par medicīniskās pārbaudes rezultātiem. Bez tam no MK noteikumu Nr. 15 26. un 30. punkta izriet, ka pamats atkārtotas pārbaudes veikšanai ir konstatējums, ka pārbaudāmā persona nepiekrīt pārbaudes rezultātiem, taču detalizētu kārtību, kā apstrīdami medicīniskās pārbaudes rezultāti, MK noteikumi Nr. 15 neparedz.
No lietas materiāliem redzams, ka administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 389934 sastādīts, neveicot atkārtotas bioloģiskās vides paraugu analīzes. Liecinieks E.Brakovskis, kurš sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, tiesas sēdē norādīja, ka pie viņa materiālu paraugi neatrodas, turklāt E.Exxxx lūgumu veikt atkārtotu pārbaudi sapratis tā, ka E.Enstsons vēlas atkārtoti nodot asinis.
MK noteikumos Nr. 15 nav paredzēta detalizēta kārtība, kādā apstrīdami medicīniskās pārbaudes rezultāti, un nav arī noteikts, vai rezultāti apstrīdami ārstniecības iestādē, vai iestādē, kura paziņojusi personai medicīniskās pārbaudes rezultātus un kuras lietvedībā atrodas administratīvā pārkāpuma lieta. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 15.maija spriedumā lietā Nr.SKA-181/2008 atzinis, ka MK noteikumu Nr. 15 26.punkts neuzliek paraugu nosūtīšanas pienākumu atkārtotai pārbaudei tieši ārstam: „…noteikumu 26.punkta otrais teikums, pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam, neparedz, ka paraugus uz atkārtotu pārbaudi nosūta ārsts, nevis policija” (motīvu daļas 6.5.punkts). Tādējādi Senāts ir norādījis uz policijas, nevis ārsta, pienākumu nodrošināt atkārtotas pārbaudes veikšanu. Jāņem vērā arī apstāklis, ka tieši policijas iestāde, nevis ārstniecības iestāde informēja E.Exxxxpar medicīniskās pārbaudes rezultātiem.
MK noteikumi Nr.15 nepārprotami paredz iespēju gadījumā, ja pārbaudāmā persona nepiekrīt medicīniskās pārbaudes rezultātiem, veikt atkārtotas materiālu paraugu analīzes, šim nolūkam paredzot bioloģiskās vides materiālu paraugu uzglabāšanu 35 dienas. Ņemot vērā minēto, personai nevar tikt liegtas tiesības uz atkārtotas pārbaudes veikšanu, un personai ir jābūt nodrošinātai saprātīgai iespējai apstrīdēt medicīniskās pārbaudes rezultātus.
E.Exxxx iepazinies ar medicīniskās pārbaudes rezultātiem 2009.gada 19.janvārī, administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas dienā, pēc kā lieta nekavējoties nosūtīta uz tiesu. Pie šādiem apstākļiem tiesnese uzskata, ka E.Exxxxarī pēc lietas nosūtīšanas uz tiesu bija jānodrošina iespēja apstrīdēt medicīniskās pārbaudes rezultātus.
E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis apstrīdēja medicīniskās pārbaudes rezultātus un pieteica lūgumu veikt atkārtotas bioloģiskās vides paraugu pārbaudi 2009.gada 5.februāra tiesas sēdē, taču ārstniecības iestāde VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” sniedza atbildi, ka atkārtotu pārbaudi veikt nav iespējams, jo pagājušas MK noteikumu Nr.15 4.pielikuma 8.punktā noteiktās 35 dienas paraugu uzglabāšanai (VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” 2009.gada 25.februāra vēstule Nr. 07.04-09/340). No lietas materiāliem redzams, ka šādu situāciju veicinājis apstāklis, ka lieta pārsūtīta pēc piekritības no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu, kā rezultātā zaudēts laiks.
Tādējādi, izvērtējot medicīniskās pārbaudes veikšanas kārtību, tiesnese atzīst, ka E.Exxxx tikusi liegta iespēja atkārtoti veikt bioloģiskās vides paraugu analīzes, lai gan MK noteikumi Nr. 15 garantē personai šādu atkārtotu analīžu veikšanas iespēju, ja persona nav piekritusi medicīniskās pārbaudes rezultātiem.
E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis paskaidrojumos norādījis uz tiesību teorijā pieņemto procesuālo pārkāpumu iedalījumu būtiskajos un nebūtiskajos, proti, ja iespējama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu (t.s. rezultātu ietekmējošas procesuālās normas pārkāpums) jebkurā gadījumā tas ir uzskatāms par būtisku procesuālo prettiesiskumu, kā norādījusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore J.Briede publikācijā „Administratīvā akta tiesiskums” (Latvijas Vēstnesis. Jurista vārds. 2004.gada 23.marts, Nr.11). Konkrētajā gadījumā, kā norādījis E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis, pieļautie procesuālie pārkāpumi, liedzot E.Exxxx iespēju apstrīdēt un atkārtoti veikt ķīmiski-toksikoloģiskās analīzes, uzskatāmi par būtiskiem, jo tie varēja ietekmēt procesa gala rezultātu.
Tiesnese atzīst par pamatotu E.Exxxx pārstāvja argumentu, ka atkārtotas pārbaudes rezultātā varētu tikt iegūti citi rezultāti (tieši tāpēc likumdevējs šādu atkārtotas pārbaudes iespēju paredzējis), līdz ar to, liedzot iespēju veikt atkārtotu pārbaudi, tiek ietekmēts procesa rezultāts.
Taču tiesnese uzskata, ka iepriekšminētais apstāklis neizslēgtu iespēju izmantot medicīniskās pārbaudes protokolu kā pierādījumu lietā, ja pierādījuma ticamību apstiprinātu pārējās lietā iegūtās ziņas. Šāds viedoklis par ierobežotu pierādījuma pieļaujamību atzīts tiesību teorijā (sk. K.Strada-Rozenberga. Pierādīšanas teorija kriminālprocesā. Rīga, 2002, 230.lpp).
Līdz ar to tiesnese atzīst, ka uz medicīniskās pārbaudes protokolā fiksētajiem rezultātiem vien nevar balstīt secinājumu par E.Exxxx atrašanos narkotisko vielu iespaidā, un jāizvērtē, vai atrašanos narkotisko vielu iespaidā apliecina citi lietā iegūtie pierādījumi.
Tiesnese uzskata par nepamatotu E.Exxxx pilnvarotā pārstāvja argumentu, ka Medicīniskās pārbaudes protokolam Nr.7657 nav juridiska spēka, jo medicīniskās pārbaudes protokola noformēšanu regulē 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 8.pielikums, nevis MK noteikumi Nr. 154. Turklāt, tā kā MK noteikumu Nr. 15 13.2. punktā minēto pārbaudāmās personas novērtējumu var veikt tikai dienā, kad persona atvesta uz pārbaudi, tad šajā dienā arī sastāda protokolu, taču galīgo atzinumu sniedz tikai pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas. Tāpēc protokols datēts ar 2008.gada 27.decembri, bet atzinums sniegts 2009.gada 2.janvārī.
Līdzīgu apsvērumu dēļ tiesnese uzskata par nepamatotu E.Exxxx pilnvarotā pārstāvja argumentu, ka juridiska spēka nav Ķīmiski-toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr. 9889, jo tiem nav datuma, līdz ar to neesot ievērotas MK noteikumu Nr.154 prasības. Tiesnese uzskata, ka Ķīmiski – toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātu noformēšanu regulē 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 10.pielikums, nevis MK noteikumi Nr. 154.
Argumentus par juridiska spēka neesamību iepriekšminētajiem dokumentiem E.Exxxx pilnvarotais pārstāvis pamatojis, atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 1.janvāra spriedumu lietā Nr. SKA-24/2007. Tiesnese konkrētajā gadījumā ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Adminisrtatīvo lietu departamenta 2008.gada 15.maija spriedumu lietā Nr.SKA-181/2008, kur Senāts atzinis, ka medicīniskās pārbaudes protokola noformēšanu regulē tobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumu Nr.625 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 8.pielikums (motīvu daļas 9.punkts).
Tiesnese uzskata par nepamatotu E.Exxxx pārstāvja argumentu, ka Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.7567 un Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos Nr. 9889 ir norādītas vielas, kas nav atrodamas Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos Nr. 847 „Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” un to pielikumos, bet gan norādīti hašiša (marihuānas) kanabionīdi un tetrahidrokanabiola skābe. Noteicošais šajā gadījumā ir nevis tas, vai medicīniskās pārbaudes dokumentācijā precīzi nosauktas tieši iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos uzskaitītās vielas, bet gan speciālista vērtējums par to, vai rezultāti liecina par to, ka persona ir lietojusi saskaņā ar noteikumiem aizliegtās vielas un atradusies šo vielu ietekmē.
Tiesnese uzskata par nepamatotiem E.Exxxxpilnvarotā pārstāvja argumentus, apšaubot ķīmiski – toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātu saturu un norādot, ka šajos rezultātos nav norādīts konkrētas vielas konkrēts daudzums ne asinīs, ne urīnā, līdz ar to neesot iespējams sniegt atzinumu, vai ir konstatēts narkotisko vielu iespaids vai tikai lietošanas fakts.
MK noteikumi Nr.15 (12., 15., 21.punkts) paredz, ka medicīnisko pārbaudi atbilstošā ārstniecības iestādē veic sertificēti speciālisti ar nepieciešamo kvalifikāciju. Lietā nav gūti pieradījumi, kas dotu pamatu apšaubīt šo speciālistu kompetenci pārbaudes veikšanā, tās rezultātu fiksēšanā, to interpretēšanā un secinājumu izdarīšanā par personas atrašanos vai neatrašanos narkotisko vielu iespaidā.
Analoģisku apsvērumu dēļ tiesnese uzskata par nepamatotiem E.Exxxx pārstāvja argumentus, ka E.Exxxx neesot konstatēti Sabiedrības veselības aģentūras mājaslapā www.sva.gov.lv norādītie simptomi, jo šāda vispārīga informācija nebūtu pamats apstrīdēt kvalificēta speciālista sniegtu konkrētas personas novērtējumu.
Tiesnese atzīst par pamatotu E.Exxxx pilnvarotā pārstāvja argumentu, ka MK noteikumu Nr. 15 27.punkts uzliek personai, kas veic medicīnisko pārbaudi, pienākumu nošķirt dažādus pārbaudāmās personas stāvokļus, konkrēti, nošķirt 27.4.punktā minēto atzinumu ”Ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” no 27.7. punktā minētā atzinuma „Ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”. Līdz ar to nav pareizs liecinieces ārsta narkologa E.Carney tiesas sēdē izteiktais apgalvojums „Mums ir tikai viens atzinums šinī gadījumā! Ir tikai iespaids pēc Ministru kabineta noteikumiem. Viens formulējums!”. Tiesnese atzīst, ka šāds izteikums ir divējādi saprotams, proti, iespējams, ka lieciniece savu izteikumu gribējusi attiecināt tikai uz konkrēto E.Erxxxx gadījumu, uzskatot, ka tieši E.Exxxx gadījumā cits formulējums nav pieļaujams.
Izvērtējot E.Exxxx pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus par to, ka E.Exxxx lietojis marihuānu tikai, atrodoties Amsterdamā 2008.gada 19.-21.decembrī, tiesnese atzīst, ka E.Exxxx nav iesniedzis pierādījumus tam, ka minētajā laika periodā būtu uzturējies Amsterdamā, bez tam arī savā 2009.gada 19.janvāra sniegtajā rakstveida paskaidrojumā nav minējis savu uzturēšanos Amsterdamā (lai gan norādītais laiks –„lietoju marihuānu pirms vairāk kā mēneša” – aptuveni sakrīt). Līdz ar to tiesnese vērtē šo apgalvojumu kā nepierādītu.
Vienlaikus tiesnese ņem vērā lietā konstatēto, ka medicīniskās pārbaudes veikšanā pieļauti procesuāli trūkumi, proti, netika veiktas atkārtotas bioloģiskās vides materiālu paraugu analīzes. Līdz ar to uz medicīniskās pārbaudes protokolu vien nevar balstīt secinājumu par E.Exxxx atrašanos vai neatrašanos narkotisko vielu iespaidā, un ir jāizvērtē, vai atrašanos narkotisko vielu iespaidā apliecina citi lietā iegūtie pierādījumi.
No liecinieku policijas amatpersonu U.Vilcāna un K.Paegles liecībām redzams, ka ārsts – narkologs 2009.gada 27.decembrī klīniski netika konstatējis narkotisko vielu iespaidu. Turklāt no šīm liecībām arī redzams, ka E.Exxxxpats vadījis automašīnu gan, braucot uz Hospitāļu ielu 55, gan arī varējis vadīt automašīnu pēc pārbaudes veikšanas.
Ar U.Vilcāna un K.Paegles liecībām pretrunā ir liecinieces ārsta-narkologa E.Carney teiktais, ka viņa klīniski konstatējusi narkotisko vielu iespaidu un mutiski brīdinājusi policijas darbiniekus un E.Exxxx, ka viņš nedrīkst vadīt automašīnu, kā arī uzrakstījusi to uz nosūtījuma. Taču ne Medicīniskās pārbaudes protokolā, ne arī, pretēji liecinieces teiktajam, Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumā uz medicīnisko pārbaudi nav fiksēts, ka 2009.gada 27.decembrī ārste būtu klīniski konstatējusi narkotisko vielu iespaidu. Izvērtējot pretrunas liecinieku liecībās, tiesnese lielāku ticamību piešķir U.Vilcāna un K.Paegles sniegtajām liecībām, jo E.Carney atzina, ka konkrēti neatceras ne E.Exxxx, ne pārbaudes apstākļus, bet liecības sniedz, vadoties no dokumentiem un no parastās pieņemtās prakses. E.Carney arī atzina, ka policijas darbinieki bija klāt E.Exxxx pārbaudes laikā.
Pie šādiem apstākļiem tiesnese atzīst, ka pastāv objektīvas un nenovēršamas šaubas par E.Exxxx atrašanos narkotisko vielu iespaidā transportlīdzekļa vadīšanas laikā, kuras nav bijis iespējams novērst ar pierādījumu pārbaudi. Līdz ar to tiesnese atzīst, ka lietā nav gūti pietiekami pierādījumi par to, ka E.Exxxx izdarījis APK 149.15 panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu.
Tāpat tiesnese atzīst, ka narkotisko vielu lietošanas faktu bez apstrīdētā medicīniskās pārbaudes protokola pierāda vienīgi paša E.Exxxx paskaidrojumi, kuros viņš apgalvo, ka marihuānu lietojis ārpus Latvijas Republikas. Tiesnesei nav pamata atzīt E.Exxxx paskaidrojumus par ticamiem tikai attiecībā uz marihuānas lietošanas faktu un neatzīt tos par ticamiem attiecībā uz lietošanas apstākļiem, proti, ka tas noticis ārpus Latvijas Republikas. Ņemot vērā minēto, tiesnese atzīst, ka lietā nav gūti pietiekami pierādījumi tam, ka E.Exxxx lietojis narkotiskās vielas Latvijas Republikā un tādējādi izdarījis APK 46.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, līdz ar ko, ievērojot APK 8.panta pirmo daļu, viņš nav saucams pie atbildības par administratīvo pārkāpumu.
Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2009.gada 3.marta spriedumā lietā SKA-48/2009, atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija.
Saskaņā ar APK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Saskaņā ar APK 275.panta trešo daļu, ja pastāv APK 239.pantā paredzētie apstākļi, pieņem lēmumu par lietvedības izbeigšanu.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.panta pirmo daļu, 237.pantu, 239.panta 1.punktu, 260.panta trešo daļu, 275.panta pirmās daļas 2.punktu un trešo daļu, 276.panta otro daļu, 280.panta pirmās daļas 3.punktu, 281.1 panta otro daļu, tiesnese
nolēma:
Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret Exxxx Exxxx par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta piektajā daļā un 46.panta pirmajā daļā.
Lēmumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna lēmuma sastādīšanas dienas, 2009. gada 20.aprīļa, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Tiesnese (parakts) D.Kantsone
NORAKSTS PAREIZS
Rīgā, 2009.gada 20.aprīlī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese D.Kantsone