Transportlīdzekļa vadīšana alkohola ietekmē, ja vadītājs ir ārvalstnieks

Nolēmums PDF formā:
LEJUPLĀDĒT

Lieta Nr. 117038409

Lietvedības Nr.1-0384-09

LĒMUMS

2009.gada 23.septembrī

Jūrmalas pilsētas tiesas

tiesnese B.Horuna

ar tiesas sēžu sekretāri A.Bratušku un tulci A.Urpenu

piedaloties I.Vxxxx un pilnvarotajam pārstāvim E. Džeriņam

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma materiālu, kurā pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 149 15 .panta trešās daļas tiek saukta Ixxxx Vxxxx, personas kods xxxx, Krievijas Federācijas pilsone, dzīvojoša Jūrmalā, Lūšu iela 2, korpuss 2, un tiesa

konstatēja:

2009.gada 4.septembrī Rīgas reģiona pārvaldes inspektors A.Leitis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PA Nr.647385, kurā norādīts, ka 2009.gada 4.septembrī plkst.01.40 Jūrmalā, autovadītāja Irina Vxxxx vadīja automašīnu ( turpmāk tekstā – a/m) BMW 525 ar Krievijas valsts reģistrācijas numuru xxxx pa Jomas ielu virzienā no Konkordijas ielas uz Jauno ielu alkoholisko dzērienu ietekmē ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,14 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Ekspertīze veikta ar AlcoQuant A107346. Protokols sastādīts uz Patruļpolicijas bataljona 11.rotas kārtībnieka A.Burjaka ziņojuma pamata, un atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta LAPK 149 15 .panta trešajā daļā.

Tiesas sēdē I.Vxxxx paskaidroja, ka ir Krievijas Federācijas pilsone, dzīvo Jūrmalā, Lūšu ielā 2, viņa ir restorāna ‘’Ronins’, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā 63,  īpašniece. Naktī no 2009.gada 3.septembra uz 4.septembri atradās savā restorānā ,,RONINS”, pēc adreses Jūrmala, Jomas iela 63, bija lietojusi nedaudz alkoholu, t.k. bija restorāna vasaras sezonas noslēgšana. Viņai pieder a/m BMW 525-i, ar valsts numura zīmi xxxx, taču Latvijā viņa pati nevada transportlīdzekli, t.k. ir veselības problēmas, bet minēto transportlīdzekli vada restorāna ‘’Ronins’’ līdzīpašniece Vxxxx Axxxx. 2009.gada 3.septembrī un 4.septembrī V.Axxxx brauca ar I.Vxxxx piederošo a/m, proti, veda projām no restorāna mantas pēc adreses Jūrmala, Lūšu iela 2, savukārt a/m bija palikusi I.Vxxxx soma. Kad V.Axxxx  atbrauca atpakaļ, novietoja a/m restorāna iekšpagalmā, kur abas sievietes satikās, V.Axxxx   devās uz tualeti, savukārt I.Vxxxx gāja uz savu a/m, lai paņemtu somiņu, automašīnas atslēgas bija pie V.Axxxx.  I.Vxxxx apsēdās a/m vadītāja vietā, lai paņemtu somu, a/m nebija iedarbināta, pārējās trīs automašīnas durvis bija nobloķētas, pēc maza brīža pie viņas piegāja klāt divi policijas darbinieki, kuri nestādījās priekšā un palūdza uzrādīt dokumentus, ko viņa arī izdarīja. Aptuveni pēc 3-4 minūtēm pie a/m pienāca klāt arī V.Axxxx, kurai bija a/m atslēgas. Policijas darbinieki neko nepaskaidroja, tika izsaukti Ceļu policijas darbinieki, kuri turpmāk sastādīja protokolu un citus dokumentus, taču to saturs I.Vxxxx nebija saprotams, t.k. viņa nepārvalda latviešu valodu, dokumentu un protokols viņai netika tulkoti. Policijas darbinieki pateica, ka jāparakstās protokolos tajā vietās, kur ir ķekši, bet ja neparakstīs, tad I.Vxxxx tiks aizvesta uz ekspertīzi un  uz policijas iecirkni. I.Vxxxx nobijās un parakstījās tur, kur viņai norādīja policijas darbinieki. Pēc tam atbrauca evakuators, lai aizvestu projām viņas a/m, kuras atslēgas bija pie V.Axxxx. Policijas darbinieki sacīja, ka, ja netiks atdotas a/m atslēgas, tiks salauzta mašīnas ātrumkārba, pēc kā V.Axxxx atdeva atslēgas. Paskaidroja, ka policijas darbiniekiem tika teikts, ka automašīnu vadīja V.Axxxx nevis  I.Vxxxx.

Tiesas sēdē lieciniece V.Axxxx sniedza liecības, kas analogas I.Vxxxx tiesas sēdē sniegtajam paskaidrojumam. Papildus liecināja, ka braucot ar I.Vxxxx piederošo a/m atpakaļ no Lūšu ielas 2, Jūrmalā un Jomas ielu 63, nekādi incidenti nenotika, ceļa zīmi nenotrieca, ar a/m atpakaļgaitā nebrauca, vienīgais, kas policijas darbiniekiem varēja radīt kaut kādas aizdomas par mašīnas vadīšanas veidu, bija tas, ka uz Konkordijas ielas izbrauca riteņbraucējs, bija tumšs, un tādēļ viņa brauca lēnāk. Liecināja, ka nevēlējās atdot policijas darbiniekiem atslēgu no a/m, t.k. vēlējās saņemt no policijas darbiniekiem dokumentu, kas apliecina, to, ka atslēga tiek atdota. Policijas darbinieki atbildēja rupji un tikai pēc kāda laika veica papildus ierakstu dokumentā par to, ka arī atslēga tiek atdota. Liecināja, ka policijas darbinieki nedeva viņai parakstīt nekādus dokumentus.

Lietas materiāliem pievienots Rīgas reģiona pārvaldes KPP PPP patruļpolicijas bataljona 11.rotas kārtībnieka A.Burjaka 2009.gada 4.septembra rakstveida ziņojums, kura norādīts, ka  2009.gada 4.septembrī plkst.01.40, patrulējot pa maršrutu Nr.592 kopā ar kaprāli G.Spalvi, pamanīja, ka  tumšas krāsas BMW markas a/m brauca pa Jomas ielu virzienā no Konkordijas ielas līdz Jaunai ielai. Policijas darbinieki stāvēja pie „Slavu” restorāna, kas atrodas Jomas ielā 57/59, Jūrmalā. Kad viņi pamanīja policijas darbiniekus, sāka braukt atpakaļgaitā un krustojumā Jomas iela un Konkordijas iela, notrieca ceļa zīmi – apstāties „Gājēju pāreja”. No notikuma vietas aizbrauca pa Konkordijas ielu un nogriezās pagalmā pie  bijušā  diskotēkas kluba Konkordijas ielā 13. Pienākot pie a/m, stādījās priekšā, kā policijas darbinieki, un palūdza uzrādīt vadītāja apliecību un tehnisko pasi. Autovadītāja policijas darbiniekiem iedeva minētos dokumentus, pēc kā sazinājās ar Jūrmalas iecirkņa dežūrdaļu  un palūdza, lai policijas darbiniekiem atsūta Ceļu policijas darbiniekus. Autovadītāja bija Ixxxx Vxxxx(Borisovna), V/A-AGB 235634, izdota 22.11.99. Autovadītāja visu laiku atradās policijas darbinieku redzeslokā. A/m BMW 525, melnas krāsas, V/N xxxx, Krievijas numurs. Policijas darbinieku klātbūtnē nekādus alkoholiskos dzērienus nelietoja. Autovadītāja bija manāmā alkohola reibuma stāvoklī, jūtama alkohola smaka.

Tiesas sēdē A.Burjaks liecināja, ka ir Patruļpolicijas darbinieks. 2009.gada 4.septembrī ap plkst.01.00, patrulējot kopā ar G.Spalvi, atradās uz Jomas ielas, Jūrmalā, pie ‘’Slāvu’’ restorāna, ieraudzīja, ka pa Jomas brauca a/, BMW, kura apstājās pretim ‘’Slāvu restorānam, a/m atradās divas sievietes,  pēc kā šī a/m sāka braukt atpakaļgaitā, līdz Jomas un Konkordijas ielu krustojumā notrieca ceļa zīmi, pēc kā šī automašīna izbrauca uz Konkordijas ielu. Liecināja, ka brīdī, ka a/m notrieca ceļa zīmi, A.Burjaks kopā ar kolēģi G.Spalvi sāka sekot pakaļ a/m, aptuvenais attālums no ‘’Slāvu’’ restorāna līdz notriektajai ceļa zīmei – 30 metri. Liecināja, ka atskrienot uz Konkordijas un Jomas ielu krustojumu, redzēja, ka a/m BMW atradās pagalmā Konkordijas ielā 13, kā arī tā bija iedarbināta, redzēja, kā a/m pasažiere ieskrēja iekšā krūmos, a/m salonā bija gaisma, bet, kas notika salonā, nebija redzams. Atrodoties pie a/m, A.Burjaks un G.Spalvis palūdza a/m vadītāju uzrādīt dokumentus – vadītāja apliecību, a/m tehnisko pasi. Sākotnēji ar vadītāju runāja latviešu valodā, taču konstatējot, ka a/m ir Krievijas Federācijas numuri, policijas darbinieki sāka runāt krievu valodā. A/m vadītāja iedeva dokumentus, izkāpa ārā no a/m un tad pie a/m piegāja arī otra sieviete, a/m atslēgas palika aizdedzes atslēgā. Sarunas laikā no autovadītājas bija jūtama alkohola smaka, sakarā ar ko A.Burjaks sazinājās ar dežūrdaļu, kura savukārt nosūtīja uz notikuma vietu Ceļu policijas darbiniekus, kuri atbrauca aptuveni pēc pusstundas. Ceļu policijas darbiniekiem tika atdoti dokumenti, izskaidrots notikušais, tika arī pateikts, ka bija bojāta ceļu zīme. Turpmāk A.Burjaks kopā ar G.Spalvi devās rakstīt dienesta ziņojumus, kurus fiziski uzrakstīja G.Spalvis, bet A.Burjaks to parakstīja, t.k. bija maršruta vecākais. Norādīja, ka dienesta ziņojumā ir kļūdaini norādīts, ka A.Burjaks un G.Spalvis ‘’piegāja’’ pie a/m, jo patiesībā, viņi ‘’pieskrēja’’ pie a/m, kā arī šajā ziņojumā ir pieļauta gramatiska kļūda, norādot a/m esošās personas vīriešu dzimtē – ‘’viņi’’,  jo automašīnā neatradās vīrieši, bet gan sievietes.  Viens dienesta ziņojums tika atdots Ceļu policijas darbiniekiem, bet otrs tika atstāts Kauguru iecirknī. Liecināja, ka automašīna BMW pret Konkordijas ielu stāvēja ar aizmugurējo daļu, un a/m šīs daļas stikli bija tonēti, un nav pārliecināts par to vai a/m bija vai nebija iedarbināta, kad tā jau atradās Konkordijas ielā 13. Liecināja, ka pirms notikuma vietā ieradās Ceļu policijas darbinieki, autovadītāja netika izlaista no redzesloka, proti, A.Burjaks visu laiku atradās aptuveni 2-5 metru attālumā no autovadītājas, kurai tika atļauts aiziet ‘’uz krūmiem’’ –tualeti. Liecināja, ka tad, kad Ceļu policijas darbiniekiem tika atdots dienesta ziņojums, a/m vadītāja sēdēja policijas darbinieku a/m, un nezina vai attiecībā pret a/m vadītāju jau tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Tiesas sēdē G.Spalvis liecināja, ka ir Patruļpolicijas darbinieks. 2009.gada 4.septembrī ap plkst.01.00, patrulējot kopā ar A.Burjaku, kurš bija vecākais, atradās uz Jomas ielas, Jūrmalā, pie ‘’Slāvu’’ restorāna, ieraudzīja, ka  no Konkordijas ielas uz Jomas ielu nogriezās tumšas krāsa a/m BMW, kura turpināja braukt pa Jomas ielu ( Tirgoņu ielas virzienā) un apstājās pretim ‘’Slāvu’’ restorānam, a/m atradās 2 sievietes, a/m vadīja pilnas miesas būves sieviete – I.Vxxxx, redzēja tikai sievietes galvu, pēc kā šī a/m sāka braukt atpakaļgaitā, līdz Jomas un Konkordijas ielu krustojumā notrieca ceļa zīmi, tā bija nolocīta uz sāna, pēc kā šī a/m izbrauca uz Konkordijas ielu un aizbrauca. Liecināja, ka brīdī, kad a/m notrieca ceļa zīmi, viņš kopā ar A.Burjaku sāka skriet pakaļ a/m, aptuvenais attālums no ‘’Slāvu’’ restorāna līdz notriektajai ceļa zīmei – 30 metri. Liecināja, ka atskrienot līdz Konkordijas un Jomas ielu krustojumam pagāja aptuveni 10 sekundes un šajā laikā a/m BMW nebija policijas darbinieku redzeslokā. Atrodoties minētajā krustojumā, ieraudzīja, ka a/m BMW atradās pagalmā Konkordijas ielā 13, kā arī tā bija iedarbināta. No krustojuma līdz a/m atrašanās vietai G.Spalvis kopā ar A.Burjaku devās ātrā solī, aptuvenais attālums bija 20-30 metri. Atrodoties pie a/m, konstatēja, ka a/m vadītāja pasažiera durvis bija atvērtas, bet pasažiera nebija, kur palika pasažiere, G.Spalvis neredzēja, a/m vadītāja vietā atradās I.Vxxxx. A.Burjaks un G.Spalvis stādījās priekšā, palūdza a/m vadītāju uzrādīt dokumentus – vadītāja apliecību, a/m tehnisko pasi, kā arī palūdza noslāpēt a/m motoru. Kad a/m vadītāja izkāpa ārā, no mājas pagalma, t.i. a/m labās puses, atnāca otra sieviete. Sarunas laikā no autovadītājas bija jūtama alkohola smaka, A.Burjaks sazinājās ar dežūrdaļu, kura savukārt nosūtīja un notikuma vietu Ceļu policijas darbiniekus, kuri atbrauca aptuveni pēc vairāk nekā 15 minūtēm. Liecināja, ka I.Vxxxx lūdza atļaut viņai aiziet uz tualeti, sākotnēji A.Burjaks to neatļāva darīt, t.k. bija nepieciešams sagaidīt Ceļu policijas darbiniekus, taču  pēc tam atļāva viņai aiziet uz tualeti – ‘’krūmos’’ un šajā laika posmā I.Vxxxx nebija policijas darbinieku redzeslokā. Līdz Ceļu policijas darbinieku atbraukšanai, abas sievietes bija aizgājušas arī līdz bojātai ceļa zīmei, viņas šo ceļa zīmes stabu iztaisnoja, taču stabā bija plaisa. A.Burjaks un G.Spalvis šai laikā stāvēja pie automašīnas BMW, attālums starp policijas darbiniekiem un sievietēm, kuras iztaisnoja stabu, bija aptuveni 10-15 metri. Atbraucot Ceļu policijas darbiniekiem, A.Burjaks izstāstīja viņiem notikušo, atdeva dokumentus, pēc kā G.Spalvis kopā ar A.Burjaku devās uz A.Burjaka automašīnu, kas atradās ‘’Slāvu’’ restorāna iekšpagalmā, rakstīt dienesta ziņojumus. Liecināja, ka ziņojumu rakstīja G.Spalvis, bet to diktēja A.Burjaks, kurš arī parakstīja ziņojumu, t.k. viņš bija maršruta vecākais. Viens dienesta ziņojums tika atdots Ceļu policijas darbiniekiem, savukārt otrs tika atstāts dežūrdaļā. Norādīja, ka dienesta ziņojumā ir kļūdaini norādītas personas  vīriešu dzimtē – ‘’viņi’’, jo G.Spalvis nepareizi iztulkoja no krievu valodas uz latviešu valodu A.Burjaka teikto.

Lietas materiāliem pievienots Ceļu policijas biroja inspektora A.Leita 2009.gada 4.septembra rakstveida dienesta ziņojums, kura norādīts, ka  ierodoties notikuma vietā netālu no automašīnas BMW 525 Krievijas valsts numura zīme xxxx stāvēja divi Patruļpolicijas darbinieki (A.Burjaks un B.Spalvis), kā arī divas sievietes. Patruļpolicijas darbinieki norādīja uz vienu no viņām (Ixxxx Vxxxx) un paskaidroja, ka bijuši liecinieki tam, kā šī sieviete vadījusi augstākminēto automašīnu, nepārliecinoši. Kad sieviete automašīnu apstādināja, policijas darbinieki piegājuši pie automašīnas, sajutuši, specifisku alkohola smaku, par ko ziņojuši dežūrdaļai. Autovadītājai Irinai Vxxxx tika piedāvāts veikt alkohola ekspertīzi uz vietas, kurai viņa piekrita. Tika konstatēts alkohola reibums. Patruļpolicijas darbinieki ziņojumā norāda, ka sieviete atpakaļgaitā ir uzbraukusi ceļa zīmei „Gājēju pāreja”. Ceļa zīmei bojājumi nav konstatēti, BMW uz aizmugurējā atdurstieņa nelieli skrāpējumi.

Tiesas sēdē liecinieks A.Leitis sniedza liecības, kas faktiski atbilst dienesta ziņojumā norādītajam, papildus liecinot, ka a/m vadītāja I.Vxxxx nenoliedza to faktu, ka bija vadījusi a/m alkohola reibumā, stāstīja, ka bijusi pēdējā darba diena, viņai pieder restorāns. Liecināja, ka ierodoties notikuma vietā kopā ar savu kolēģi I.Losevu, dokumenti bijuši pie Patruļpolicijas darbiniekiem, Ceļu policijas inspektors I.Losevs apskatīja automašīnas atdurstieni, ceļa zīmi, uz kuras bija manāmi mazi skrāpējumi. Patruļpolicijas darbinieki paskaidroja, ka a/m vadītāja netika izlaista no redzesloka līdz viņu ierašanās brīdim, A.Leitis nelūdza A.Burjaku vai G.Spalvi dienesta ziņojumā papildus pierakstīt jebkādas frāzes, izņemot vadītājas uzvārdu, jo bija norādīts tikai viņas vārds un tēva vārds. Patruļpolicijas darbinieki nerakstīja dienesta ziņojumu Ceļu policijas darbinieku klātbūtnē, bet gan to atnesa jau uzrakstītu. Liecināja, ka neatceras vai automašīnas atslēga tika izņemta uzreiz, kā arī neko nezina par to, ka kāds no notikuma vietā klātesošajiem policijas darbiniekiem būtu teicis I.Vxxxx, ka gadījumā, ja netiks atdota a/m atslēga, tiks sabojāta a/m ātrumkārba. Liecināja, ka nezina, kas vienā no Ceļu policijas darbinieku sastādītajiem dokumentiem turpmāk izdarīja papildus ierakstus, pieļauj varbūtību, ka to izdarīja vai nu a/m evakuatora vadītājs vai I.Losevs. Liecināja, ka Ceļu policijas darbinieks  sastāda dienesta ziņojumu, lai turpmāk, nepieciešamības gadījumā varētu atcerēties notikušo un A.Leitis dienesta ziņojumu sastādīja jau pēc administratīvā pārkāpuma materiāla tapšanas. Liecināja, ka I.Vxxxx piekrita tam, ka bija vadījusi a/m alkohola reibumā, līdz ar to netika pieņemts paskaidrojums no otras sievietes un ziņojums no otra Patruļpolicijas darbinieka. Pārkāpēja piekrita veikt alkotestu, kā arī piekrita tā rezultātiem, ar pārkāpēju saruna notika krievu valodā, kā arī administratīvā pārkāpuma materiāli viņai tika iztulkoti uz vietas.

Lietai pievienots I.Vxxxx pilnvarotās personas E.Džeriņa rakstveida paskaidrojumi, kuros norāda, ka naktī no 2009.gada 03.septembra uz 04.septembri I.Vxxxxa atradās sava restorānā ,,RONINS”, adrese Jūrmala, Jomas iela 63. Aptuveni plkst.01:30, ar I.Vxxxx piederošo automašīnu BMW 525-i, v/n xxxx, piebrauca viņas biznesa partnere Vxxxx Axxxx, personas kods 200183-14656, un novietoja transporta līdzekli restorāna iekšpagalmā. I.Vxxxx devās uz automašīnu, lai paņemtu no tās savu somiņu, kuru bija atstājusi automašīnā. Tajā brīdī pie viņas piegāja divi policisti un lūdza uzrādīt dokumentus. Neko nepaskaidrojot viņi izsauca Ceļu policijas darbiniekus, kuri          lika I.Vxxxx iepūst trubiņā, tajā brīdī sieviete nodomājusi, ka viņu grib apsūdzēt par to, ka atrodas alkohola reibuma stāvoklī sabiedriskā vietā. Pēc tam policisti lūguši parakstīt vairākus dokumentus. Pirms dokumentu sastādīšanas un to parakstīšanas I.Vxxxx paskaidroja, ka ir Krievijas pilsone, līdz ar to nepārvalda latviešu valodu un viņai nav saprotams, kas rakstīts policijas darbinieku sastādītajos dokumentos. Ceļu policijas darbinieki rupjā veidā atbildējuši, ka latviešu valoda ir jāzina, ja reiz atrodoties Latvijas Republikā, kā arī norādīja, ka gadījumā, ja atteiksies parakstīt dokumentus, I.Vxxxx tiks vesta uz policijas iecirkni un apcietināta. Ņemot vērā izteiktos draudus, dokumenti tika parakstīti no I.Vxxxx puses. Visu šo laiku automašīnas atslēgas atradās pie Vxxxx Axxxx, kura tās atdeva policijas darbiniekiem tikai tad, kad bija atbraucis evakuators un piedraudēja, lai atslēgas atdodot, pretējā gadījumā tiks bojāta automašīnas ātrumkārba (nedrīkst vilkt a/m, kurai ir automātiskā ātrumkārba). V.Axxxx lūgusi atslēgas atdošanas faktu fiksēt protokolā, kas tika izdarīts (pielikumā Nr.3 transportlīdzekļa izņemšanas protokols, kurs tika izsniegts l.Vxxxx un atšķiras no tiesas rīcībā esošā). 2009.gada 04.septembra vakarā I.Vxxxx paziņas pārtulkojušas sastādītos dokumentus, viņa  bijusi pārsteigta un neizpratnē par to saturu, jo viņa nebrauca pie automašīnas stūres, tā bija novietota pagalmā – privātā teritorijā, motors bija izslēgts un atslēgas atradās pie V.Axxxx, kas pirms brītiņa bija atbraukusi ar I.Vxxxx piederošo automašīnu. Nākošās darba dienas rītā (pirmdien pīkst. 10:00) I.Vxxxx vērsās ar sūdzību prokuratūrā.

I.Vxxxx ir Krievijas pilsone, kura nerunā latviski (latviešu valodā zina dažas frāzes). Saskaņā ar LAPK 260.pantu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus.

Paskaidrojumā norādīts, ka visā lielā uz neviena dokumenta nav norādes, ka tas ir iztulkots. Nevienā dokumentā nav norādes par tulka piedalīšanos. Tādējādi nav zināms vai un kas ir veicis tulkošanu uz krievu valodu.

I.Vxxxx nezina latviešu valodu un to norādīja jau pārbaudes laikā policijas darbiniekiem, kuri neņēma vērā faktu, ka viņa ir Krievijas pilsone. 2009.gada 07.septembra sūdzībā Jūrmalas prokuratūrai arī norādīts, ka l.Vxxxx latviešu valodu nepārvalda. Policija uz šiem faktiem reaģēja rupji, norādot, ka, ja atrodas Latvijas teritorijā, tad valoda ir jāzina, kā arī, ja nepakļausies policijas teiktajam, tad I.Vxxxx tiks nogādāta iecirknī.

Visas šaubas par šo apstākli ir tulkojamas par labu I.Vxxxx saskaņā ar nevainīguma prezumpciju. LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2009.gada 03.marta spriedumā lietā Nr.SKA-48/2009 nosprieda: Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.panta nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpumu izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija.” I.Vxxxx gadījumā nav neviena pierādījuma tam, ka lietā bijis tulks, nav neviena pierādījuma šāda tulka identificēšanai (vārds, uzvārds, personas kods), kā arī nav neviena pierādījuma tam, ko tulks ir tulkojis kādu no dokumentiem.

Ceļu policijas sastādītais administratīvais protokols Nr.PA647385 uzskatāms par nepamatotu, jo I.Vxxxx nevadīja a/m. Ir jāpierāda, ka I.Vxxxx vadīja a/m, kam nav nekādu pierādījumu. Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, pamatojoties uz Patruļpolicijas bataljona 11.rotas kārtībnieka A.Burjaka ziņojuma pamata. Līdz ar to Ceļu policijas darbiniekiem nebija iespējams pārliecināties par lietas apstākļiem, bet gan pieņemt A.Burjaka izteiktos apgalvojumus par patiesiem faktiem.

Šajā lielā nav nekāda cēloniskā sakara starp I.Vxxxx atrašanos alkohola reibumā un a/m BMW 525-i braukšanu pa Jomas ielu. Kā norādīts sūdzībā, kas iesniegta Jūrmalas pilsētas prokuratūrā, l.Vxxxx nebrauca pie stūres, bet gan viņas biznesa partnere V.Axxxx. I.Vxxxx gadījumā nav neviena pierādījuma, ka viņa būtu vadījusi a/m.

Bez tam, policijas darbinieki nav izpildījuši pierādījumu vākšanas pienākumu. Lai arī I.Vxxxx paskaidroja, ka nav braukusi pie stūres, ceļu policisti sastādīja protokolu. Automašīnai atslēgas nemaz neatradās pie I.Vxxxx, mašīna nebija iedarbināta, bet bija novietota pagalmā. Policisti šos faktus nav ņēmuši vērā un sastādījuši protokolu vadoties no sava kolēģa teiktā. I.Vxxxx gadījumā pierādījumu vākšana nenotika. Netika pat piefiksēta viņas biznesa partnere V.Axxxx, pie kuras visu protokola sastādīšanas laiku atradās atslēgas.

Uz I.Vxxxx nepamatoti tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kuru viņa nevēlējās parakstīt, jo valodas barjeras dēļ I.Vxxxx nebija iespējams saprast kādu pārkāpumu viņa ir izdarījusi.

Tiesas sēdē I.Vxxxx pilnvarotā persona E.Džeriņš paskaidroja, ka lietvedība dotajā administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama uz rakstveida paskaidrojumos noradītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka tiesas sēdē A.Burjaks ir sniedzis nepatiesas liecības, tās ir pretrunā ar G.Spalvja sniegtajām liecībām, kuras ir ticamākas. Paskaidroja, ka no Jomas un Konkordijas ielu krustojuma nav redzama automašīna, kur tā tika atrasta, t.k. priekšā atrodas ēkas. Norādīja, ka svarīgi ir pierādīt to, ka I.Vxxxx vadīja transportlīdzekli, taču šajā lietā tas nav pierādīts. Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, pamatojoties tikai uz A.Burjaka ziņojumu, kuru viņš diktēja, parakstīja, bet savukārt to rakstīja cita persona. Liecinieku sniegtās liecības ir vērtējamas kritiski, liecības ir pretrunīgas, un sēdes gaitā tika noskaidrots, ka līdz Ceļu policijas darbinieku ierašanās brīdim, I.Vxxxx visu laiku neatradās Patruļpolicijas darbinieku redzeslokā. Norādīja, ka aizdomas rada fakts, kādu iemeslu dēļ G.Spalvis pats nerakstīja ziņojumu, un tas, ka  no ziņojuma izriet, ka a/m atradās tikai vīrieši. Paskaidroja, ka policijas darbinieki neredzēja, kas vadīja a/m, bet dienesta ziņojumā vārdu ‘’viņi’’ uzrakstīja, t.k. to iztulkoja no krievu valodas pēc A.Burjaka teiktā. Norādīja, ka kritiski vērtējama arī policijas darbinieka sacītais, ka sievietes atlocīja atpakaļ ceļa zīmi – stabu, t.k. fiziski tas praktiski nav izdarāms. Bez tam, Ceļu policijas darbinieki nav sastādījuši administratīvā pārkāpuma protokolu par Ceļa zīmes bojāšanas faktu. Policijas darbinieki neizņēma a/m atslēgu, kas bija jāizdara sākotnēji, t.k. a/m atslēga nemaz neatradās a/m, bet gan bija pie liecinieces. Norādīja, ka G.Spalvja un A.Burjaka liecībās ir konstatējams daudz pretrunu, t.i. gan par to, ka viens no viņiem redzēja, ka no a/m izlec un aizmūk projām lieciniece, gan par policijas darbinieku  nokļūšanas veidu ( skrienot vai  pieejot) pie a/m, gan par  to, ka I.Vxxxxvisu laiku atradās Patruļpolicijas darbinieku  redzeslokā. Prokuratūrā tika iesniegta arī sūdzība par policijas darbinieku rīcību. Norādīja, ka  I.Vxxxx tika liegts tulks, dokumentus viņa parakstīja tajās vietās, kur bija ķekši, un pie apstākļiem,  ja policijas darbinieki paši veica dokumentu tulkojumus, lietas materiālos tas netika atspoguļots. Līdz ar to šiem dokumentiem nav juridiska spēka.

Pārbaudot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par I.Vxxxx pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.15 panta trešās daļas ir izbeidzama turpmāk minēto motīvu dēļ.

Konkrētajā gadījumā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānodibina, vai administratīvā pārkāpuma lietā ir savākti pierādījumi, kas dotu pamatu secināt, ka I.Vxxxx izdarīja Latvijas APK 149.15 panta trešajā daļā  paredzēto pārkāpumu, t.i. vadīja transportlīdzekli, būdama alkohola reibuma stāvoklī.

No lietas materiāliem secināms, ka I.Vxxxx neapstrīd faktu, ka viņa lietoja alkoholu, un atradās savā a/m, I.Vxxxx apstrīd faktu, ka 2009.gada 4.septembrī  plkst.01.40 Jūrmalā viņa vadīja transportlīdzekli, būdama alkohola reibuma stāvoklī.

LAPK 149.15 panta trešā daļa paredz, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles (…) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām  līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

LAPK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai uz likumā noteiktā kārtībā iegūtiem pierādījumiem secināms par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

LAPK 243.pantā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Savukārt saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa, izvērtējot I.Vxxxx paskaidrojumus, liecinieku sniegtās liecības un lietā esošos dokumentus, konstatē šādas pretrunas:

-                               I.Vxxxx paskaidroja un  lieciniece V.Axxxx liecināja, ka 2009.gada 4.septembrī ap plkst.01.40 automašīnu BMW 525 ar Krievijas valsts reģistrācijas numuru xxxx vadīja V.Axxxx, savukārt liecinieki A.Burjaks un G.Spalvis liecināja, ka minēto a/m vadīja I.Vxxxx;

-                               Liecinieks A.Burjaks liecināja, ka atrodoties Jomas un Konkordijas ielu krustojumā viņš redzēja, kā  a/m BMW pasažiere izlec no šis a/m un ieskrien krūmos, savukārt liecinieks G.Spalvis ar savām liecībām to neapstiprināja;

-                               Liecinieks A.Burjaks liecināja, ka a/m vadītāja I.Vxxxx no brīža, kad  viņš kopā ar G.Spalvi sāka sekot  a/m BMW, līdz Ceļu policijas darbinieku ierašanās brīdim visu laiku atradās  Patruļpolicijas darbinieku redzeslokā, savukārt liecinieks G.Spalvis liecināja, ka brīdī, kad a/m no  Jomas ielas izbrauca uz Konkordijas ielu,  un pa kuru a/m turpināja braukt, šī a/m nebija policijas darbinieku redzeslokā ap 10 sekundēm, t.k. policijas darbinieki skrēja no ‘’Slāvu’’ restorāna līdz minētajam krustojumam, kā arī G.Spalvis apliecināja, ka tai laikā, kamēr I.Vxxxx atradās tualetē ( krūmos) viņa nebija policijas darbinieku redzeslokā;

-                               Liecinieks G.Spalvis liecināja, ka redzēja kā I.Vxxxx kopā ar otru sievieti atlocīja noliekto Ceļa zīmes stabu, savukārt liecinieks A.Burjaks par šo faktu neko nenorādīja, lai gan secināms, ka abi policijas darbinieki atradās vienlaikus vienā un tai paša vietā.

Bez tam, liecinieki A.Burjaks un G.Spalvis liecināja, ka I.Vxxxx, vadot a/m, ar tās aizmugurējo daļu, ietriecās Ceļa zīmes stabā, taču lietas materiāli nesatur pierādījumus, kas apliecina minēto personu  sniegtās liecības.

Latvijas APK 260.panta ceturtā daļa  nosaka, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulku likumā noteiktā kārtībā.

Atbilstoši Latvijas APK 266.panta pirmajai daļai, tulku uzaicina institūcija ( amatpersona), kuru lietvedībā  ir administratīvā pārkāpuma lieta.

Ar lietas materiāliem, I.Vxxxx sniegto paskaidrojumu un liecinieku sniegtajām liecībām pierādīts, ka I.Vxxxx nepārvalda latviešu valodu, minētā persona ir Krievijas Federācijas pilsone. Izvērtējot lietā esošo Administratīvā pārkāpuma protokolu, Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, Transportlīdzekļa izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā, Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā un minētajos dokumentos esošās ziņas, tiesa nekonstatē, ka šajos dokumentos, tai skaitā, administratīvā pārkāpuma protokolā būtu izdarītas atzīmes par to, ka sazināšanās ar I.Vxxxx notika viņai saprotamā – krievu valodā. Lietas materiāli nesatur pierādījumus tam, ka policijas darbinieki sazinājās ar pārkāpēju viņai saprotamā valodā, un ka policijas darbinieku veica sastādīto dokumentu tulkojumu I.Vxxxx  viņai saprotamā valodā.

Tiesa secina, ka minēto pierādījumu iegūšanā netika ievērota likumā noteiktā kārtība par pārbaudāmās personas tiesībām uz tulka pienākumiem un tiesai rodas pamatotas šaubas  par to vai I.Vxxxx bija saprotams administratīvā pārkāpuma protokolā norādītais un tiesas ieskatā, nepieaicinot tulku, I.Vxxxx tika liegta iespēja pilnvērtīgi veikt savu aizstāvību un izmantot ar likumu noteiktās tiesības.

Bez tam, tiesa izvērtējot lietas materiālus, tiesas sēdē I.Vxxxx  sniegtos paskaidrojumus, liecinieku sniegtās liecības, tiesa secina, ka I.Vxxxx un liecinieces V.Axxxxa liecības nav pretrunīgas, savukārt liecinieku A.Burjaka un G.Spavja sniegtajās liecībās ir saskatāmas pretrunas, par ko lēmumā iepriekš norādīts, līdz ar ko tiesai rodas šaubas par policijas darbinieku liecībās, kā arī A.Burjaka dienesta ziņojumā, norādītajiem lietas apstākļiem. Līdz ar ko tiesa nepiedod ticamību A.Burjaka sniegtajām liecībām un kritiski vērtē  G.Spavja tiesas sēdē sniegtās liecības, neraugoties uz to, ka minētās personas ir valsts amatpersonas.

Tiesa uzskata, ka  nav nepieciešams pārbaudīt lietā esošo dokumentu, kas norāda uz to, ka I.Vxxxx organismā konstatēts alkohols, pierādījuma spēku, ņemto vērā, ka šajā lietā pastāv strīds par to vai I.Vxxxx vadīja transportlīdzekli, atrazdamies alkohola reibuma stāvoklī, t.k. netiek noliegts fakts, ka alkohols tika lietots.

Pārbaudot vispusīgi visas ziņas, kas atrodas administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā nav iegūti konkrēti pierādījumi tam, ka I.Vxxxx vadīja transportlīdzekli, būdama alkohola reibuma stāvoklī.

Saskaņā ar administratīvā procesa pamatprincipiem, publiskajās tiesībās jebkuras šaubas tulkojamas par labu indivīdam un tā kā radušās šaubas par I.Vxxxx vainu viņai inkriminētā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese uzskata, ka lietvedība sakarā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu pēc LAPK149.15 panta trešās daļas ir izbeidzama.

Vērā ņemot minēto un vadoties no LAPK 239.panta 1.punkta, 243., 244., 2711., 272., 274.,  275., 276., 281.1. panta otrās daļas, tiesa

nolēma:

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par Irinas Vxxxx, personas kods 300659-14661, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 14915.panta trešās daļas.

Izņemto transportlīdzekli BMW 525, ar valsts reģistrācijas numuru xxxx un automašīnas atslēgas, atdot atpakaļ to īpašniekam.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr.78PA000006 uz Irinas Vxxxx, dzimušas 1959.gada 30.jūnijā, personas kods 300659-14661, vārda, atgriezt īpašniekam.

Lēmumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Jūrmalas pilsētas tiesā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no pilna tiesas lēmuma sastādīšanas dienas, t.i. no 2009.gada 5.oktobra.

Tiesnese                          /paraksts/                         B.Horuna