Tikai pateicoties Latvijas Republikas Augstākajai tiesai, pēc 8 gadu tiesāšanās tiek atzīts, ka policisti pretlikumīgi veica manas automašīnas bagāžas nodalījuma un motortelpas apskati. 10.08.2020.

Viss sākās ar vairākām lietām, kuras vienoja fakts, ka Valsts policijas Valmieras reģiona pārvaldes vieni un tie paši specrotas darbinieki ar Subaru WRX, bruņojušies ar automātiem un bruņuvestēm, regulāri braukāja pa tukšu grantēto lauku ceļu Cēsīs blakus Cēsu ceļu policijas ēkai Piebalgas ielā 89 (no policijas ēkas virzienā uz Krīviem). Katrs pats var minēt iemeslus, ko smagi bruņoti reģiona pārvaldes darbinieki regulāri dara citā pilsētā uz lauku ceļa blakus policijas iecirknim, paši nebūdami no šā iecirkņa.

Kādu dienu minētie specrotas darbinieki ar netrafarēto dienesta automašīnu Subaru “medīja” tieši konkrētas automašīnas Toyota īpašnieku. Policisti pamanīja šo automašīnu Piebalgas ielas DUS “Statoil”, kuras videokameru ierakstos bija redzams, kā policisti pirms šīs automašīnas apturēšanas nobrauca gar to. Pēc tam policisti noslēpās sānieliņā pārdesmit metrus aiz DUS. Tikko automašīna Toyota izbrauca no DUS, policisti to bez jebkāda iemesla apturēja. Policisti bija ļoti vīlušies, kad izrādījās, ka pie automašīnas stūres sēdēja D.B., nevis automašīnas īpašnieks.

Policisti izdomāja melīgu teoriju par automašīnas Toyota apturēšanas iemeslu dēļ antiradara lietošanas (patiesībā no mantu nodalījuma tika izņemts no iepriekšējā īpašnieka palicis bojāta vada dēļ sadedzis radaru detektors). Policisti liecināja, ka viņi it kā braukuši pretim automašīnai Toyota, bet radarā neadekvāti sākuši mainīties cipariņi, tāpēc esot nolēmuši, ka automašīna Toyota aprīkota ar antiradaru. LR Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2012.gada 20.augusta eksperta atzinumā Nr.12-861 tika konstatēts, pirmkārt, ka tas nebija antiradars, bet gan radara detektors. Tātad nekādus cipariņus policistu radarā tas nevarēja ietekmēt. Otrkārt, eksperts atzina, ka ne pati iekārta, ne tās barošanas vads nebija lietošanas kārtībā. Ar Vidzemes apgabaltiesas 2012.gada 31.augusta spriedumu Nr.111008112 tika atcelts Cēsu rajona tiesas spriedums un izbeigta administratīvā lietvedība pret D.B.

Attiecībā pret mani lieta sākās pēc tiesas sēdes Cēsu rajona tiesā, kurā pārstāvēju D.B. minētajā antiradara lietā. Tiesā visi trīs policisti bija ieradušies uz nopratināšanu. Pēc tiesas sēdes mēs visi izgājām ārā, mūsu automašīnas stāvēja blakus. Policisti bija atbraukuši ar Subaru WRX, es ar vācu policijai līdzīgi aplīmētu BMW (sk. foto). Policisti ilgi nopētīja auto. Pēc tam es devos uz Rīgu. Vēlāk, izbraucot no jau minētā DUS “Statoil”, es pamanīju, ka policistu Subaru šķērso Vidzemes šoseju, atkal braucot uz iepriekš minēto lauku ceļu. Es nolēmu viņiem sekot. Pēc kādiem 10 km policisti apstājās un bez jebkāda iemesla, kuru, protams, arī pēc tam nespēja izskaidrot, apturēja manu automašīnu. Policists lika man iepūst alkometrā, lika atvērt bagāžnieku (par to nesastādot apskates protokolu), un zem motorpārsega pārbaudīja šasijas numuru.

Lieta par šīm bezmērķīgajām un neizskaidrotajām darbībām nonāca tiesā. Pagrieziena punkts bija lietas nonākšana LR Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā (2017.gada 23.novembra spriedums), kad beidzot tika pievērsta patiesa uzmanība policijas darbību tiesiskuma izvērtēšanai. Augstākā tiesa, piemēram, nonāca pie policijai neglaimojoša secinājuma, ka policijas argumenti “[..] rada izbrīnu, kā arī pamatu satraukumam par Valsts policijas amatpersonu izpratni par demokrātiskas un tiesiskas valsts uzbūves pamatprincipiem.” Pēc tam lietu atkārtoti skatot apelācijas instancē, ar Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 18.aprīļa spriedumu policistu darbības pārbaudīt bagāžas nodalījumu un motortelpu tika atzītas par pretlikumīgām. Tiesa arī uzsvēra policistu pienākumu izskaidrot transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu.

Augstākās tiesas atziņas dzirdīgas ausis policijā acīmredzami nebija sasniegušas, jo, kaut arī vienreiz šī lieta jau bija skatīta Augstākajā tiesā, kurā iznākums policijai bija nepārprotami neglaimojošs un nelabvēlīgs, tomēr policija tik un tā Augstākajā tiesā iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu, kas savukārt bija tapis uz Augstākās tiesas sprieduma atziņu pamata. Policijas kasācijas sūdzība, kas bija balstīta uz vispārinātiem un ar konkrēto gadījumu nesasaistītiem apgalvojumiem, tika noraidīta ar LR Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 10.jūlija spriedumu. Spriedums nav pārsūdzams, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā. Cita starpā attiecībā uz automašīnas apturēšanu tika konstatēts interesants fakts, ka rīkojums par reidiem, kas figurēja kā iespējamais apturēšanas iemesls, tiek izdots katru mēnesi uz visu mēnesi, tādējādi nosedzot visus 12 mēnešus, kaut arī saskaņā ar likumu tas ir tikai plānots pasākums, nevis pastāvīga ikdienā veicama darbība.

Satiksmes jurists, E.Džeriņš