Spēkā stājies spriedums, ar kuru konstatēts, ka BTA ļaunprātīgi izvairās no apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas. 23.05.2013.
Mēs jau rakstījām, ka Rīgas apgabaltiesa (apelācijas instance) 26.04.2011. spriedumā lietā Nr.C30376408 (turpmāk tekstā VW Touareg lieta) norādīja: „Atbildētāja [BTA] iebildumi un atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vērtējams kā izvairīšanās no savu saistību izpildes pret apdrošināšanas ņēmēju, kas šajā gadījumā ne tikai prasītājā šai lietā rada negatīvu iespaidu par konkrēto apdrošināšanas sabiedrību, bet arī degradē apdrošināšanas institūtu mūsu valstī kā tādu.”[1] Ar šo spriedumu no apdrošinātāja tika piedzīti LVL 29 517,77 par 25.10.2006. notikušu CSNg. Spriedums stājās spēkā 08.08.2012., kad Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar apdrošinātāja kasācijas sūdzību. Apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta 24.08.2012. Tātad no CSNg dienas līdz naudas saņemšanas dienai pagāja bez diviem mēnešiem 6 (!) gadi.
Ar Rīgas apgabaltiesas 01.06.2011. spriedumu lietā Nr.C30377009 (turpmāk tekstā Opel Vectra lieta) tika noraidīta BTA apelācijas sūdzība (vien samazinot piedzenamo apdrošināšanas atlīdzību par a/m atlieku vērtību). 1.instances tiesa šajā lietā visnotaļ pamatoti secināja sekojošo: „Tiesa secina, ka lietas apstākļu secība, kad AAS „BTA” pieņēma lēmumu par atteikšanos izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pamatojoties uz noteikumu 4F 3.3.3.punktu, liecina par atbildētāja [AAS „BTA”] ļaunprātīgu izvairīšanos no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas.”[2] Arī šajā lietā spriedums ir stājies spēkā pēc tam, kad Augstākā tiesa 07.11.2012. atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar apdrošinātāja kasācijas sūdzību. Šajā lietā strīds sākās 30.09.2007., kad notika CSNg, kura rezultātā tika bojāta a/m Opel. Zaudējumu apmērs LVL 6 200,00. Lai izvairītos no sadursmes ar pretimbraucošo transportlīdzekli, a/m nobrauca no ceļa labajā pusē. Apdrošinātājs atteica izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, atsaucoties uz punktu, kurš ļauj neizmaksāt atlīdzību, ja atļautais braukšanas ātrums pārsniegts vairāk kā par 30 km/h.
Atteikums tika pamatots ar kaut kāda SIA atzinumu (atzinuma autoram nav eksperta sertifikāta), ka a/m Opel CSNg brīdī brauca ar ātrumu aptuveni 70 km/h pie atļautajiem 30 km/h. Šajā atzinumā dīvaini bija tas, ka atzinuma pētījumu daļā ir teikts sekojošais: „… tika konstatēta sakritība ar deformāciju paraugiem, kas tika iegūtas līdzīgos apstākļos pie braukšanas ātruma 59-61 km/h”). Līdz šim brīdim nav skaidrs kā „eksperts” no 59-61 km/h deformācijām nonāca pie 70 km/h (visdrīzāk tāpēc, ka ar 59 km/h nepietiek atteikumam par +30 km/h).
Tālāk sākās jautrākais. Iesniedzām apdrošinātājam pierādījumus par to, ka dotajā vietā drīkstēja braukt ar 50 km/h – CSNg foto no ceļu policijas, kuri nezināmu iemeslu dēļ nebija pievienoti CSNg protokolam. Foto redzama, ka ātrumu ierobežojošā ceļa zīme Nr.323 ar 30 km/h ātrumu ierobežojumu, zem kuras bija papildzīme „100m”, pēc CSNg atradās zem a/m Opel). Apdrošinātājs atkārtoti atteica izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Šoreiz atteikuma pamatā bija RTU Autotransporta institūta profesora V.G. atzinums, ka pirms CSNg a/m Opel ātrums bija „ne mazāks” kā 85 km/h. Tātad kārtējais atzinums par labu apdrošinātājam, norādot tradicionālos + 35 km/h, lai varētu atteikt atlīdzības izmaksāšanu uz iepriekš minētā noteikumu punkta par + 30 km/h robežu. Tas pats V.G. arī VW Touareg lietā bija taisījis atzinumu, ka pirms CSNg a/m ātrums tika pārsniegts ne mazāk kā par 35 km/h.
E.Džeriņš
[1] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 26.04.2011. spriedums lietā Nr.C30376408
[2] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 15.02.2010. spriedums lietā Nr.C30377009, 3.lpp. pēdējā rindkopa