Ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajām prasībām

Nolēmums PDF formā:
LEJUPLĀDĒT

Lieta Nr.1-0782-09/17

Arhīva Nr.1-0028-10/17

L Ē M U M S

Rīgā       2010.gada 8.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,

ar sekretāru K. Biezo,

piedaloties R.K. pilnvarotajam pārstāvim E.Džeriņam,

izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,

attiecībā pret R.K., Latvijas pilsoni, personas kods xxxxxx-xxxxx, deklarētā dzīvesvieta Rīgā, xxx, faktiskā dzīvesvieta Rīgā, xxx, un

k o n s t a t ē j a :

2009.gada 6.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Purvciema iecirkņa (turpmāk tekstā – VP RRP RPI) jaunākais inspektors A.Veinbergs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA549867 par to, ka 2009.gada 6.decembrī, plkst.04:25, Rīgā, vadītājs R.K. vadīja transportlīdzekli BMW 316, ar valsts reģistrācijas numuru xxx, pa DUS Statoil teritoriju pēc adreses, G.Astras 15 un atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Medicīniskai pārbaudei vadītājs tika nogādāts uz alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļu, tā laikā R.K. ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – Latvijas APK) 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta pilsētas (rajona) tiesai.

R.K. pārstāvis  lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka protokols sastādīts ir nepamatoti, tajā uzrakstīts, ka R.K. nepakļāvās policijas darbiniekiem medicīniskās pārbaudes laikā Hospitāļu ielā. Pagājušajā tiesas sēdē policijas darbinieki nevarēja pateikt kādas pavēles R.K. nepildīja, teica, ka esot aizķēries aiz durvīm un nevarēja neko konkrēti pateikt. Ir videomateriāls, kur ir redzams, ka R.K. mierīgi sēž un tajā pašā laikā telpā uzturas trīs, četri policijas darbinieki un viens no viņiem R.K. trīs reizes iesit pa seju. Policijas darbinieki norādīja, ka R.K. atteicās uz vietas veikt medicīnisko ekspertīzi, bet lietas materiālos nav NB protokola par pārbaudes veikšanu vadītājam, lai gan šis protokols ir priekšnoteikums tam, ka vadītājs ir jānogādā ekspertīzes veikšanai Hospitāļu ielā. Uzskata, ka policijas darbinieki sniedza melīgas liecības, R.K. tika nogāzts zemē un viņam tika iepūsta piparu gāze. Policijas darbinieki ziņojumā raksta, ka R.K. bija lamājies publiskā vietā. DUS „Statoil” ir publiska vieta un šis pārkāpums ir kvalificējams pēc Latvijas APK 167.panta, kur atbildība ir paredzēta nedaudz lielāka, nekā 175.pantā. M.Aliks ir rakstījis ziņojumu, bet A.Sproģis ir parakstījies uz tā ziņojuma kopijas un tas ir ticis darīts, lai nebūtu pretrunu liecībās. Kad A.Veinbergs sniedza liecības, tad viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, kādā valodā viņš runāja ar R.K., teica, ka runāja abās valodās, lai gan R.K. runā tikai krievu valodā. A.Veinbergs nevarēja nosaukt kādas tiesības ir administratīvi aizturētai personai, kā to paredz Latvijas APK 260.pants. A.Veinbergs nezināja, kādas tiesības ir aizturētajam, neizskaidroja tās R.K., protokolu neiztulkoja un tas arī nav nekur fiksēts uz protokola. No paraksta R.K. atteicās tāpēc, ka nemāk runāt latviski un Latvijas APK 260.pants paredz, ka lietvedība ir jāved saprotamā valodā. Pie šādiem apstākļiem uzskata, ka R.K. nav nepildījis policijas darbinieku prasības. Videomateriālā ir ieraksts no divām videokamerām, no diviem rakursiem un tur ir redzams, kā R.K. ieved un izved no telpas un visu laiku viņš mierīgi sēž un viņa uzvedība ir mierīga, viņš nelamājās un maku nemētāja. Vienīgā darbība bija tā, ka viņš pārsēdās uz otra krēsla, atteicās no analīzēm un viens no policijas darbiniekiem pienāca viņam klāt un iesita trīs reizes pa seju. Tajā brīdī A.Sproģis skatījās uz to visu un neko nedarīja. No videomateriāla ir redzams, ka pretlikumīga darbība bija tikai policijas darbiniekiem. Lūdz lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Lietas izskatīšanas laikā kā liecinieks tika nopratināts policijas darbinieks A.Veinbergs, kurš liecināja, ka sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu attiecībā pret R.K., pamatojoties uz policijas darbinieku ziņojumiem. Kādām prasībām R.K. nepakļāvās ir norādīts policijas darbinieku ziņojumos. Atzīst, ka korektāk bija norādīt arī administratīvā pārkāpuma protokolā konkrēti kādas bija R.K. darbības.

Lietas izskatīšanas laikā kā liecinieks tika nopratināts policijas darbinieks M.Aliks, kurš liecināja, ka apturēja R.K. automašīnu, jo viņiem bija informācija, ka vadītājs ir reibuma stāvoklī. Piegāja pie automašīnas, sajuta alkohola smaku, palūdza uzrādīt dokumentus, uz ko R.K. atbildēja rupji, uz lūgumiem nomierināties nereaģēja. Lūdza R.K. izkāpt no automašīnas, lai veiktu ekspertīzi. R.K. atteicās pildīt viņu prasības, atteicās uzrādīt vadītāja apliecību, izkāpt no automašīnas, lamājās rupjiem vārdiem. Ekspertīzes laikā R.K. darbības kā nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgām prasībām bija tādas, ka R.K. atteicās veikt ekspertīzi, mētājās ar maku, pa ceļam uz ārsta kabinetu grūstījās, lamājās un draudēja.

Lietas izskatīšanas laikā kā liecinieks tika nopratināts policijas darbinieks A.Sproģis, kurš liecināja, ka saņēma izsaukumu, piebrauca un konstatēja, ka vadītājs ir alkohola reibumā. Palūdza dokumentus, bet vadītājs iesita pa roku. Viņi izsauca papildspēkus. R.K. teica, ka iekodīs, jo viņam ir hepatīts B. R.K. blakus sēdēja draugs, viņš izkāpa ārā, viņš iekāpa no otras puses un izņēma mašīnas atslēgu. R.K. visu laiku viņam gribēja iekost, uzlika viņam rokudzelžus. Kad R.K. bija ekspertīzē, viņš visu laiku viņiem draudēja, ka tūlīt atbrauks „ALFA” un tur strādā viņa brālis, ka visus pazīst, ka viņus atbrīvos no darba, ka viņš noalgos visus labākos advokātus. Vēlāk papildspēki aizbrauca un viņi aizbrauca uz policijas nodaļu, bet pa ceļam R.K. gribēja aizmukt, teica, ka iedurs ar adatu, ka inficēs.  Pielietoja tikai speciālos līdzekļus un izsauca papildspēkus, jo viņu automašīna ir maza un aizmugurējais nodalījums aizņemts ar „Lion”. Kad gāja uz Hospitāļu ielu, R.K. iesita ar durvīm, ejot pa kāpnēm, iesita pa rokām. R.K. negribēja iet pa kāpnēm uz augšu. R.K. konfliktēja, grūstījās, izaicinoši uzvedās.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo un otro daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, konstatēju, ka lietā atrodami sekojoši materiāli:

2009.gada 6.decembra administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 549867;

CPB 3.rotas jaunākā inspektora M.Alika ziņojums, ka 2009.gad 6.decembrī, pildot dienesta pienākumus, ap plkst.04:08, no OVC saņēma izsaukumu uz G.Astras ielu 15, DUS Statoil, ka tur braukā automašīna BMW 316, ar valsts reģistrācijas numuru xxx, kuras vadītājs atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē. Piebraucot pie augstākminētās adreses pamanīja automašīnu BMW 316, ar valsts reģistrācijas numuru xxx, kura brauca pa teritoriju DUS Statoil, G.Astras ielā 15. Ar bākuguņu un skaļruņa palīdzību palūdza vadītāju apstāties. BMW 316, ar valsts reģistrācijas numuru xxx pastāvīgi atradās viņu redzeslokā. Pēc apturēšanās uzreiz pienāca pie BMW vadītāja, palūdza uzrādīt vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, uz ko viņš atbildēja rupjā formā (necenzētiem vārdiem). Vadītājs, kā vēlāk noskaidrojās, R.K., atradās stiprā alkohola reibuma stāvoklī. Vadītājam palūdza nomierināties, uz ko, uz viņu pusi tika izteikts necenzēts izteiciens. Ričardu palūdza nomierināties un izkāpt no automašīnas, uz ko viņš izlamājās necenzētiem vārdiem un atgrūda no mašīnas. Vēlreiz palūdza nomierināties, bet uz viņu likumīgām prasībām nereaģēja, turpināja lamāties un grūstīties. Vadītājs tika informēts un brīdināts (daudzreiz), ja viņš nepārtrauks savas pretlikumīgās rīcības pret viņu tiks pielietots fizisks spēks. Nereaģējot uz viņu prasību vadītājs turpināja lamāties, grūstīties un ķerties pie formas tērpa. Pēc tā, kad vadītājs atteicas pakļauties viņu likumīgai prasībai, pret viņu tika pielietots fizisks spēks, aizliektas rokas aiz muguras un noguldīts uz zemes, kā arī tika uzlikti roku dzelži. Caur OVG tika izsaukta patruļpolicijas ekipāža, kura palīdzēja vadītāju nogādāt uz Hospitāļu ielu 55 medicīniskai pārbaudei, kur viņš atteicās no pārbaudes. Pēc medicīniskās pārbaudes Ričardu nogādāja uz policijas nodaļu Ieriķu ielā 28. Personīgās mantas netika izņemtas;

policijas darbinieka A.Sproģa ziņojuma kopija, kurā pārkāpuma izdarīšanas apstākļi aprakstīti analogi;

R.K. paskaidrojums, ka viņš atsakās paskaidrot notikušo, tā kā policija pielietoja kaut kādu gāzi. Neko neatceras;

lietas materiāliem pievienotas dokumentu kopijas: 2009.gada 6.decembra Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA735621; 2009.gada 6.decembra Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.5238, kurā ir norādīts, ka veicot R.K. pārbaudi, R.K. no medicīniskās pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai atsakās, klīniski alkohola reibums.

Lietas izskatīšanas laikā pēc R.K. pārstāvja lūguma tika nodemonstrēts un pievienots lietas materiāliem videomateriāls par R.K. veikto medicīnisko pārbaudi.

Vērtējot lietā esošos materiālus, secinu, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir sastādīts par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā.

Lai konstatētu personas rīcībā Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvā pārkāpuma sastāvu, lietas materiālos nepieciešams iegūt konkrētas ziņas – kādas prasības policijas darbinieki personai ir izvirzījuši, vai izvirzītās prasības bija likumīgas un pierādījumus tam, ka persona ir ļaunprātīgi atteikusies izpildīt policijas darbinieku likumīgās prasības, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 248.panta pirmo daļu, protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat., spriedums lietā SKA 157/2007.) atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība, šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības, Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.

Vērtējot protokolā Nr.PA549867 norādītās darbības secinu, ka no protokola izriet, ka R.K. vadīja transportlīdzekli un atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, kā arī  ir norādīts, ka R.K. ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, bet konkrētu norāžu kādā veidā, izņemot atteikšanos no medicīniskās pārbaudes,  šāda ļaunprātīgā nepakļaušanās izpaudās, nav norādīts.

Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, ka R.K.  atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, secinu, ka lietas materiāliem ir pievienota arī administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PA 735621 kopija, no kuras izriet, ka par atteikšanos  no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes attiecībā pret R.K. jau tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 14915.panta astotās daļas.  Par atteikšanos  no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, ko veicis transportlīdzekļa vadītājs ir paredzēta atbildība Latvijas APK 14915.panta astotajā  daļā, līdz ar ko minētās darbības nevar uzskatīt par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumus, Latvijas APK 175.panta izpratnē.  Savukārt, nekādu citu norāžu, kādā veidā izpaudās R.K. ļaunprātīgā nepaļaušanās, protokolā nav norādīts, kas neatbilst Latvijas APK 248.panta pirmās daļas prasībām, kā arī iepriekš norādītajām Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņām.

Kā izriet no policijas darbinieku ziņojumiem un arī lietas izskatīšanas laikā sniegtajām liecībām, tad tajās policijas darbinieki pārsvarā norāda uz to, ka pretošanos R.K. ir izrādījis aizturēšanas laikā. Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu, secinu, ka tas sastādīts par to, ka R.K. ļaunprātīgā nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajām prasībām izpaudās tieši medicīniskās pārbaudes laikā, līdz ar ko, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu tiek vērtētas tikai tās darbības, kas norādītas administratīvā pārkāpuma protokolā.  Policijas darbinieki norādīja, ka medicīniskās pārbaudes laikā R.K. negribēja veikt medicīnisko pārbaudi,  lietoja rupjus vārdus, draudēja. Tomēr par  iepriekš minēto darbību, kā transportlīdzekļa vadītāja atteikšanās no medicīniskās pārbaudes un necenzētu vārdu lietošanu ir paredzēta administratīvā atbildība citās Latvijas APK iekļautajās normās, nevis Latvijas APK 175.pantā. Kā arī vērtējot R.K. pārstāvja lietas izskatīšanas laikā iesniegto videomateriālu, par R.K. veikto medicīnisko pārbaudi, secinu, ka arī tajā nav redzamas nekādas R.K. darbības, kuras būtu kvalificējamas pēc Latvijas APK 175.panta.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka lietā nav pietiekami pierādījumu, ka R.K. ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, kā arī ņemot vērā to, ka amatpersona, kura sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, nemaz konkrēti nav norādījusi kādas darbības R.K. veica, ļaunprātīgi nepakļaujoties policijas darbinieku likumīgajām prasībām, līdz ar ko, tienesim nemaz konkrēti nav iespējams izsecināt, vai lietā ir pierādījumu darbībām, par ko sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pie šādiem apstākļiem,  uzskatu, ka ir radušās šaubas par R.K. vainu, kas ir tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamai personai, līdz ar ko, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 175., 239.panta 1.punktu, 213., 243., 270., 2711., 272., 274., 275.panta pirmās daļas 2.punktu, 279., 280., 2811. otro daļu,

n o l ē m a :

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret R.K., personas kods xxxxxx-xxxxx, par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu izbeigt.

Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna lēmuma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna lēmuma sastādīšanas diena 2010.gada 17.martā.

Tiesnese                                                  I.Millere