Personas saukšana pie atbildības par citas personas izdarītu pārkāpumu
LEJUPLĀDĒT
NORAKSTS.
Lieta Nr. 104AA-88-11/5
SPRIEDUMS
2011.gada 25.maijā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Vīgante,
tiesneses B.Būmeistere un S.Kalniņa,
piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai M.Cxxxx un viņa pilnvarotajam pārstāvim E.Džeriņam
atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par Mxxxx Cxxxx, personas kods xxxx, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – Latvijas APK) 14915. panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, sakarā ar Mxxxx Cxxxx apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2011.gada 7.februāra lēmumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2011.gada 3.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk VP RRP) Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 1. rotas jaunākais inspektors seržants Mihails Griška sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 808180 par to, ka 2011.gada 3.februārī plkst. 15.26 Rīgā, Mxxxxš Cxxxx vadīja automašīnu BMW X5 ar valsts numuru xxxx pa Lāčplēša ielu, no Marijas ielas puses, Kr.Barona ielas virzienā un pretī namam Kr.Barona 44 tika konstatēts, ka vadītājs atrodas alkoholisko dzērienu iespaidā. Ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs 3,85 promiles.
Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2011.gada 7.februāra lēmumu (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) Mxxxx Cxxxx darbības ir kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 14915. panta ceturtās daļas, un par šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanu viņš ir sodīts ar naudas sodu 1000 (viens tūkstotis) latu apmērā, piemērojot administratīvo arestu uz 15 (piecpadsmit) diennaktīm un atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Lēmumā norādīts, ka Mxxxx Cxxxx vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, medicīniskās pārbaudes protokolu. Uz pirmās instances tiesas sēdi Mxxxx Cxxxx nebija ieradies.
Nosakot sodu Mxxxx Cxxxx, tika ņemtas vērā lietas materiālos esošās ziņas par M.Cxxxx personību, pārkāpuma raksturs. Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2011.gada 7.februāra lēmumu Mxxxx Cxxxx ir iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt pirmās instances tiesas lēmumu. Savā sūdzībā viņš norāda, ka 2011.gada 3.februārī ir atradies savā darba vietā SIA „xxxx”, Maskavas ielā 432, Rīgā. Šo faktu var apliecināt viņa darba kolēģi, kā arī video ieraksti no novērošanas kamerām, kas uzstādīti darba vietā drošības nolūkos. Iepazīstoties ar tiesas lēmumu un tiesas lietu nepiekrīt apsūdzībai un apstrīd faktu par pārkāpuma izdarīšanu. Minētajā datumā neatradās minētajā automašīnā BMW X5 ar valsts numuru xxxx, protokolā minētajā dzīves vietā nekad nav dzīvojis un nav to deklarējis par savu. Paraksts uz protokola neatbilst viņa – Mxxxx Cxxxx parakstam. Policijas darbinieki notikuma brīdī nav korekti veikuši savus dienesta pienākumus, jo nav pareizi identificējuši personu, kas atradās pie auto stūres un veica minētos pārkāpumus. Izsaka savu nožēlu, ka konstatējot faktu par tiesību pazaudēšanu (2010.gada 23.decembrī iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā) nav vērsies CSDD, jo šobrīd mācās autoskolā, lai celtu savu vadītāja kvalifikāciju uz E kategoriju. Domājis veikt tiesību atjaunošanu pēc eksāmena nokārtošanas.
Tiesas sēdē Mxxxx Cxxxx iesniegto sūdzību uzturēja pilnā apjomā un paskaidroja, ka administratīvā pārkāpuma protokolā minēto pārkāpumu nav izdarījis.
Apelācijas instances tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki Mihails Griška, Dzintars Straujups un Axxxx Pxxxx.
Liecinieks Mihails Griška tiesas sēdē liecināja, ka viņš strādā par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektoru. Tika saņemts izsaukums no dežūrdaļas par to, ka Lāčplēša ielā ir notikusi sadursme un autovadītājs atrodas alkohola reibumā. Ierodoties negadījuma vietā, tur stāvēja pašvaldības policijas busiņš, pašvaldības policijas darbinieks un aiz busiņa aizmugurē stāvēja džips X5. Džipa vadītājs atradās pie automašīnas stūres. Dokumenti atradās pie vadītāja. Paņēma no viņa dokumentus – autovadītāja apliecību, tehnisko pasi. Vadītāja datus pārbaudīja caur informatīvo sistēmu. Pārliecinājies par to, ka autovadītāja apliecība pieder personai, kas sēdēja automašīnā. Vadītāju ne visai labi atceras un nevar pateikt vai tas ir tiesas zālē esošais cilvēks (Mxxxx Cxxxx). Protokolā norādīto dzīvesvietu fiksējis pēc pārkāpēja teiktā.
Liecinieks Dzintars Straujups tiesas sēdē liecināja, ka viņš ir Rīgas pašvaldības policijas darbinieks. Bija iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā 2011.gada 3.februārī. Braucis pa Lāčplēša ielu, un krustojumā ar Barona ielu pie sarkanās gaismas viņa vadītajam policijas busiņam aizmugurē iebrauca džips X5. Piegājis pie vadītāja, jo izskatījās tā, it kā viņam būtu slikti, viņš gulēja uz stūres. No automašīnas salona nāca alkohola smaka. Pa telefona numuru 112 izsaucis valsts policiju. Zālē esošā cilvēka (Mxxxx Cxxxx) augums tā kā atbilst tai personai, kas vadīja automašīnu, bet vizuāli nevar pateikt, vai tas ir tas pats cilvēks, kuru redzējis pie automašīnas BMW X5 stūres, jo viņaprāt tās vadītājs bija mazliet kalsnāks. Paņēmis automašīnas aizdedzes atslēgas un paturējis tās pie sevis, jo izskatījās, ka vadītājs vēlēsies kaut kur braukt. Pats dokumentus neskatījās.
Liecinieks Axxxxs Pxxxx tiesas sēdē liecināja, ka viņš ir SIA „xxxx” valdes loceklis. Šajā uzņēmumā strādā Mxxxx Cxxxx. 2011.gada 3.februārī ar Mxxxx Cxxxx kontaktējās laika periodā no plkst.11.00-15.00. Mxxxx Cxxxx nebija alkohola reibumā.
Bez tam apelācijas instances tiesas sēdē tika pārbaudīts VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” izsniegtais video novērošanas ieraksts ar Mxxxx Cxxxx medicīniskās pārbaudes (protokols Nr.475) gaitu 2011.gada 3.februārī plkst. 16.45. Ierakstā ir redzams, ka medicīniskās pārbaudes protokols Nr.475 tika sastādīts klātesot nevis Mxxxx Cxxxx, bet kādai citai personai ( l.l.53).
Motīvu daļa
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus, noklausījusies Mxxxx Cxxxx un viņa pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, liecinieku Mihaila Griškas, Dzintara Straujupa un Axxxx Pxxxx liecības, kā arī pārbaudījusi VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” izsniegto video novērošanas ierakstu, kurā fiksēta medicīniskās pārbaudes protokola Nr.475 sastādīšanas gaitu 2011.gada 3.februārī plkst. 16.45, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija (turpmāk – tiesu kolēģija) atzīst, ka apelācijas sūdzība ir apmierināma, pārsūdzētais lēmums ir atceļams un lieta ir izbeidzama aiz sekojošiem apsvērumiem.
Latvijas APK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.
Savukārt Latvijas APK 22.pantā ir noteikts administratīvā soda mērķis, proti, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
No minētajām likuma normām ir secināms, ka ar administratīvo sodu ir sodāma tikai un vienīgi tā persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, un lai Mxxxx Cxxxx atzītu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 14915. panta ceturtajā daļā un sodītu viņu ar administratīvo sodu, ir jākonstatē, ka tieši Mxxxx Cxxxx ir izdarījis norādīto administratīvo pārkāpumu.
Tiesu kolēģija secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Latvijas APK 243. pants nosaka, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu un tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, citu personu paskaidrojumiem, liecinieku liecībām u.tml.
Savukārt Latvijas APK 244. pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Apelācijas instances tiesas sēdē liecinieki Mihails Griška un Dzintars Straujups atbildēt uz jautājumu, vai tiesas zālē esošais Mxxxx Cxxxx ir persona, kura 2011.gada 3.februārī plkst.15.26 vadīja automašīnu BMW X5 ar valsts numuru xxxx, atrodoties alkohola iespaidā, viennozīmīgi nevarēja. Liecinieks Axxxx Pxxxx liecināja, ka 2011. gada 03. februārī ir kontaktējies ar Mxxxx Cxxxx laika periodā no plkst. 11.00-15.00.
No tiesai iesniegtā video novērošanas ieraksta ir redzams, ka medicīniskās pārbaudes veikšanai un medicīniskās pārbaudes protokola Nr.475 sastādīšanai uz VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru” ticis nogādāts nevis Mxxxx Cxxxx, bet kāda cita persona, kuras rīcībā bija vadītāja apliecība Nr.AA894885 uz Mxxxx Cxxxx vārda.
No Mxxxx Cxxxx paskaidrojumiem izriet, ka vadītāja apliecību ir pazaudējis nenoskaidrotos apstākļos 2010. gada decembrī. CSDD par to nav informējis, jo mācījies autoskolā uz E kategoriju un domājis, ka saņemot E kategoriju vienlaicīgi saņems arī jaunu vadītāja apliecību.
No Soda reģistra sniegtās informācijas (l.l.15) izriet, ka 2010. gada 23. decembrī Mxxxx Cxxxx ir izteikts brīdinājums par Latvijas APK 149.4.1.1. paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt vadītāja apliecības.
Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Izvērtējot iepriekš minētos pierādījumus kopumā un savstarpējā saistībā ar Mxxxx Cxxxx paskaidrojumiem un visiem pārējiem lietas materiāliem, tiesu kolēģija atzīst, ka administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā nav pierādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PA 808180 ( l.l.3) fiksēto pārkāpumu ir izdarījis Mxxxx Cxxxx, un tādēļ lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz, jo tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, proti, nav konstatēts administratīvā pārkāpuma subjekts – persona, kas izdarīja administratīvo pārkāpumu.
Administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienotā vadītāja apliecība Nr. AA894885, kas pēc CSDD informatīvās sistēmas sniegtās informācijas (l.l.14) ir aktīva, atdodama Mxxxx Cxxxx.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28611. panta otrās daļas 3. punktu, 28612. panta pirmo daļu un 28614. pantu, Krimināllietu tiesu kolēģija
n o s p r i e d a:
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2011.gada 7.februāra lēmumu atcelt un administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt.
Vadītāja apliecību Nr. AAxxxx – atdot Mxxxx Cxxxx.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja: /paraksts/ I.Vīgante.
Tiesneses: /divi paraksti/ B.Būmeistere, S.Kalniņa.
NORAKSTS PAREIZS.
Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnese I.Vīgante
Rīgā, 25.05.2011.