Par Vitronic PoliScan Speed fotoradaru verifikāciju un nepieciešamību pārsūdzēt fotoradaru lēmumus. 04.07.2012.

2012.gada 02.jūlijā Prevencijas pārvalde nāca klajā ar paziņojumu, ka nav vērts iesniegt sūdzības par fotoradaru lēmumiem. Šajā mājaslapā ir jau publicēti vairāki E.Zivtiņa lēmumi par nepamatotiem fotoradaru sodiem, bet tuvākajā laikā tiks ievietoti vēl daži t/l vadītājiem labvēlīgi lēmumi. Tāpēc policijas ieteikums nepārsūdzēt lēmumus ir jau pašos pamatos absurds.

Taču šoreiz vēlos pievērsties kādai konkrētai fotogrāfiju kategorijai – kad fotoattēlā redzami vairāki transportlīdzekļi. Pielikumā Nr.1 ir bilde, kurā dažādās joslās viens pie otra ir redzami 3 t/l. Prevencijas pārvalde apgalvo, ka tikai šādas bildes, kur veidnē (kvadrātiņš ap numura zīmi) ir vairāki transportlīdzekļi, nevar tik izmantota kā pierādījums. Neesam vēl saņēmuši lēmumu par šo lietu, taču PoliScan Speed fotoradara lietošanas instrukcijā, uz kuru Prevencijas pārvalde visu laiku atsaucas, šāds foto ir noteikts kā nederīgs pierādījums. Domāju, ka visnotaļ apšaubāma ir Vitronic fotoradaru lietošanas instrukcija, kuras autors un ražotājs ir ieinteresēts slēpt savu izstrādājumu trūkumus. Turklāt pašā instrukcijā visi piemēri ar bildēm ir tikai ar vienu transportlīdzekli.

Taču mans viedoklis ir tāds, ka kā pierādījums nav izmantojama neviena bilde, kurā ir redzams vairāk par vienu transportlīdzekli. 2012.gada 20.janvārī šajā lapā tika publicēta ziņa ar nosaukumu „Vācijas tiesa apšauba PoliScan fotoradaru mērījumu ticamību. 20.01.2012.”, kurā sīkāk pamatots šis viedoklis. Par šo tēmu jau ir iesniegti daudzi pieteikumi Latvijas tiesās, līdz ar to pēc dažiem gadiem redzēsim Latvijas tiesu praksi šajā jautājumā. Tomēr papildus tam, ka Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par to, ka nepamatoti tiek sodīti t/l īpašnieki, nenoskaidrojot vainīgo vadītāju, ir arī kāds cits interesants aspekts.

Katram, kurš apskata iepriekšminēto bildi, rodas jautājums, kā radars nodala daudzos transportlīdzekļus, ko un pēc kādiem kritērijiem fotoaparāts uzņem attēlus (abi fotoaparāti ir vienā kastē ar radaru, taču abas iekārtas ir novietotas atsevišķi) un pēc kādiem kritērijiem un kādos gadījumos parādās mistiskā veidne (kvadrāts ap numura zīmi). Policija atsaucas uz pirmreizējās verificēšanas sertifikātu (pielikumā Nr.2). Sertifikātā nav nekas redzams par to, vai ir verificēti abi fotoaparāti, vai ir verificēta fotoaparātu sinhrona darbība ar radaru, kā arī vai ir verificēta spēja vairāku t/l vidū identificēt vienu atsevišķu t/l.

Atbildi varētu sniegt sertifikātā norādītā metode „LNMC metode E168-2011”. Es pieprasīju šo metodi, uz ko saņēmu atteikumu (pielikumā Nr.3). Atteikums pamatots ar to, ka LNMC darbojas konkurējošā vidē, tāpēc šī metode ir komercnoslēpums. Šāds apgalvojums ir nepamatots, jo LNMC ir monopolstāvoklis uz sākotnējo radaru verifikāciju. Sūdzība par nepamatoto atteikumu pievienota pielikumā Nr.4. Ja tomēr tik un tā atteiksies izsniegt verfikācijas metodi, tad būs jāvēršas tiesā. Katrā ziņā neviena tiesa nespēs izskatīt fotoradara lēmuma sūdzību vispusīgi, pilnīgi un objektīvi, neiepazīstoties ar šo dokumentu.

Gaidot metodes saņemšanu, piebildīšu, ka šī metode tika izstrādāta 2011.gadā īpaši priekš Vitronic fotoradariem PoliScan Speed. Tātad viens uz peļņu orientēts uzņēmums pasūtīja verifikāciju citam uz peļņu vērstam uzņēmumam. Domāju, ka pirmreizējā verifikācija nav veikta attiecībā uz aprakstīto gadījumu, un ir pamatotas šaubas par fotoaparātu verifikāciju. Šāda metodes slēpšana rada papildus aizdomas tāpat kā tas, ka Prevencijas pārvalde un “Vitronic Baltica un partneri” cītīgi slēpj šo fotoradaru tehnisko un lietošanas dokumentāciju (arī aizbildinoties ar komercnoslēpumu).

E.Džeriņš