Par videoierakstu, kur policists dod prettiesisku pavēli vadīt automašīnu acīmredzami iereibušam cilvēkam. 27.12.2018.

Nolēmums PDF formā:
LEJUPLĀDĒT

Likuma “Par policiju” 3.panta (Policijas uzdevumi) pirmā daļa nosaka, ka policijas uzdevums ir: “Novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus”. Šoreiz neticamā veidā mūsu rīcībā ir nonācis pašu policistu filmēts videoieraksts, kurā ir skaidri redzams, ka policisti nevis novērš pārkāpumu, bet skaidri apzinoties, ka cilvēks atrodas nepārprotami ievērojamā alkohola reibumā, pavēl sēsties pie stūres un braukt!

Tātad Rīgas pašvaldības policijas inspektors Artūrs Pavlovs ar savu kolēģi 2018.gada 20.oktobrī patrulēja Vecrīgā. Pēkšņi tika pamanīta neatļautā vietā stāvēšanai novietota automašīna, kuras vadītājs uz nolaista vadītāja sēdekļa gulēja. Vadītājs nenoliedzami bija kārtīgā “ķēmā” (turklāt sāka rupji lamāties, jo policistus sākumā noturēja par zagļiem). Taču Latvijā nav aizliegts alkohola reibumā gulēt automašīna, jo aizliegts ir tikai braukt reibumā. Turpmākais redzams videoierakstā no A.Pavlova Axon Body videokameras. Lūk, svarīgākās A.Pavlova frāzes, kurām ir juridiska nozīme šajā lietā:

00:00:45 “Izdarīsim savādāk. Iekāp atpakaļ. Izkurbulēšu viņu, lai sāk braukt, tad viņu apturēsim. Man ir nopietnas aizdomas, ka viņš ir pālī.”

00:03:10 Pēc ilgas klauvēšanas un modināšanas: “Tas ir gan smagi aizlipis”!

00:03:54 “Jābrauc tālāk! Nedrīkst stāvēt! … Šeit nedrīkst gulēt. … Šeit nedrīkst stāvēt un gulēt! … Nesaprotat ko saka, pārdzēries esat!?

00:04:57 “Šeit nedrīkst stāvēt, kas nav saprotams”

00:05:00 A.Pavlovs jau uzstājīgi bļauj: “Šeit ir aizliegts stāvēt”!

00:05:33 “Nu, brauksim nost vai ko darīsim”!?

Kad policistu upuris izpilda policistu pavēli, viņš dažus metrus tālāk apstājas, izslēdz motoru, atkal netaisoties nekur braukt. Pēc tā policisti sāk tēlot, ka notikusi jauna epizode.

00:06: 25 “Pietiek ākstīties, braukt viņš brauca”.

00:06:45 Policisti pienāk pie a/m Volvo, stādoties priekšā, un uzreiz pirmais jautājums: “Cik esat dzēris šodien”!?, kaut parasti vispirms paprasa vadītāja apliecību un a/m reģistrācijas apliecību.

Starp citu, no 5 videokameru ierakstiem, vienā videoierakstā otra ekipāža iereibušajam lieciniekam jautā: “No kurienes viņš [Volvo vadītājs] brauca”? Liecinieka atbilde: “Pirmkārtām, viņš nebrauca”;Viņš stāvēja?” – “Viņš stāvēja un gulēja. Jūsu kolēģi viņu pamodināja un pateica  – Pabrauc malā! – un viņš pabrauca malā.”

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2018.gada 03.decembra spriedumu lietā Nr.130087118 administratīvā pārkāpuma lietvedību pret a/m Volvo vadītāju izbeidza. Spriedums ir stājies spēkā. Juridiski te viss ir skaidrs – a/m Volvo vadītāja rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, jo viņam nebija nodoma vadīt transportlīdzekli. Turklāt nevienam nav tiesības nepildīt policijas darbinieku pavēles. LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006 4.3.punkta 2.rindkopā norāda: “…no likuma „Par policiju” 22.panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.” Policistu pavēlē pārvietot automašīnu nav nekā acīmredzami pretlikumīga. Turklāt, pieņemot, ka policisti bija skaidrā, varēja paļauties, ka viņi labāk novērtēs situāciju.

Taču te ir svarīgi precizēt dažas lietas, kuras nezināšanas dēļ izkristalizējās no komentāriem pie sākotnēji internetā publicētā video.

Pirmkārt, it kā saskaņā ar CSN transportlīdzekļa vadītājs esot persona līdz brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona. Šobrīd šāda norma nav CSN (tā ir transportlīdzekļa vadītāja definīcija Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktā), bet savulaik man par to bija diskusija LR Augstākajā tiesā. Ar LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 11.janvāra spriedumu Nr. SKA-24/2007[1] tiesa nosprieda, ka šajā lietu kategorija vadītājs ir persona, kura vada transportlīdzekli vai par kuru nav šaubu, ka tā vadījusi transportlīdzekli tieši pirms pārbaudes (7.punkta 2.rindkopa). Pretējā gadījumā visus, kuriem kabatā ir transportlīdzekļa atslēgas, varētu sodīt jebkurā vietā un laikā, ja tiek pieķerts alkohola reibumā. Tas ir pilnīgs absurds! Tātad, Latvijā nav aizliegts atrasties stāvošā automašīnā dzērušam. Ir aizliegts tikai braukt (nav svarīgi 10 m vai 1 cm).

Otrkārt, komentāros daži attaisno policistu rīcību. Ļoti dīvaini ir attasnot kriminālu metožu pielietošanu cīņai ar administratīvajiem pārkāpumiem. Policists dienesta ziņojumā un tiesas sēdē apzināti slēpa faktu, ka viņam bija nodoms likt braukt guļošam cilvēkam. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš lieliski zina, ka gulēt automašīnā nav aizliegts, ka par to nevar sodīt. Papildus dienesta stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai un noziedzīgai bezdarbībai, policisti pēc tam vēl tiesā sniedz nepatiesas liecības, kas arī ir krimināli sodāma rīcība. Turklāt šāds policistu rīcības modelis ir izplatīts. Piemēram, kādā lietā Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2014.gada 23.septembra spriedumā lietā Nr.122007314[2] par identisku policistu rīcību papildus norādīts (6.lpp. pēdējā rindkopa): “Speciāli apmācīts cilvēks, kāds konkrētajā gadījumā bija policijas darbinieks A.Igaunis, šādas izmaiņas K.Š. uzvedībā nevarēja neievērot. … Tāpēc apelācijas instances tiesa atkārtoti pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka policijas darbiniekam A.Igaunim radās nepārvarama vēlme apturēt K.Š. vadīto automašīnu atkārtoti. …”. Šajā pašā rindkopā tiesa norāda, ka  tiesa dod priekšroku K.Š. videoreģistratora ierakstam, jo policista ziņojums un liecības tiesā bija klajā pretrunā patiesajai notikumu gaitai ar nolūku slēpt faktu, ka policists zināja par alkohola reibumu, lika braukt, tad uzreiz apturēja automašīnu vēlreiz. Turklāt šajā lietā klasiski bija “pazudis” policijas automašīnas videoieraksts. Mēs jau esam rakstījuši[3] par to, ka videoieraksti parasti tiek iznīcināti vai mistiski pazūd nenoskaidrotu tehnisku iemeslu dēļ. Šoreiz tā bija tikai laimīga sagadīšanās, ka uz tiesu tika atsūtīts pilns videoieraksts (parasti tas būtu nogriezts vietā, kur auto it kā pats no sevis ir sācis braukt).

Treškārt, ir komentētāji, kuri uzskata, ka policisti pareizi rīkojās, jo tikpat labi viņš varēja braukt. Te vienīgais komentārs – ieliekam visus cietumā, jo katram mājas ir nazis, ar kuru var nogalināt. Pareizi būtu šajā situācijā savest kārtībā tiesisko regulējumu, kurš ļautu personu aizvest uz atskurbtuvi, bet auto uz maksas stāvvietu. Tad skaidrā samaksās sodu par atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā, samaksās par maksas stāvvietu un skaidrā dosies tālāk. Šobrīd tāda iespēja nepastāv, bet tas nenozīmē, ka policistiem jārīkojas kā noziedzniekiem!

E.Džeriņš


[1] http://www.ijurists.lv/atteiksanas-no-alkohola-ietekmes-parbaudes

[2] http://isos.vip.lv/lv/citi-jautajumi/raksts/87/policists-liek-klut-par-dzerajsoferi-2

[3] http://isos.vip.lv/lv/citi-jautajumi/raksts/95/kapec-celu-policija-iznicina-videoierakstus-kuros-fikseti-administrativie-parkapumi