Nepareiza izdarītā pārkāpuma kvalifikācija
LEJUPLĀDĒT
NORAKSTS
Lieta Nr.133054310
Arhīva Nr.104AA-0057-11/6
SPRIEDUMS
administratīvā pārkāpuma lietā
2011.gada 16.maijā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente I.Šteinerte,
tiesneses S.Gļazere, A.Nicmane
Rīgā 2011.gada 7.martā atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, apelācijas kārtībā izskatīja Kxxxx Šxxxx apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2010.gada 9.decembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā par Kxxxx Šxxxx, personas kods xxxx, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas, un
konstatēja:
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 10.rotas jaunākais inspektors V.Zaumanis sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 808608. Protokolā norādīts, ka 2010.gada 5.novembrī plkst.18.20 Kxxxx Šxxxx Mārupes novadā, Mārupē, vadīja transportlīdzekli „Volvo V70” ar valsts reģistrācijas Nr.xxxx pa Mārupes gatvi virzienā no Gerberu ielas puses uz Daugavas ielu, atrodoties alkohola reibumā, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā – 3,358 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.
Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA 808608 norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī Latvijas APK) 149.15 panta ceturtajā daļā.
Ar Rīgas rajona tiesas 2010.gada 9.decembra lēmumu Kxxxx Šxxxx atzīts par vainīgu 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu Ls 800 (astoņi simti latu) apmērā, piemērojot administratīvo arestu uz 12 (divpadsmit) diennaktīm, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Lēmumā norādīts, ka K.Šxxxx vaina pārkāpuma izdarīšanā apstiprinās ar lietas materiāliem – administratīvā pārkāpuma protokolu PA808608, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB 275488 norādīto un alkometra izdrukas, kur veicot alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā 2010.gada 5.novembrī plkst.19:55 un atkārtoti plkst.20:04 K.Šxxxx, noņemot pieļaujamo kļūdu, konstatēta minimālā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 3,4316 promiles un pārējiem administratīvās lietas materiāliem to kopumā un saistībā.
K.Šxxxx paskaidrojumus, ka nav vadījis automašīnu alkohola reibumā, bet alkoholu lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma, pirmās instances tiesa vērtējusi kritiski, kā sniegtus nolūkā izvairīties no likumā noteiktās atbildības, un uzskata ka tie sniegti ar nolūku panākt, lai viņš tiktu atbrīvots no administratīvās atbildības un soda, jo tiesa nav tiesīga pārkvalificēt pārkāpumu uz smagāku un tādā gadījumā lietvedība būtu jāizbeidz.
Par Rīgas rajona tiesas 2010.gada 9.decembra lēmumu Kxxxx Šxxxx iesniedzis apelācijas sūdzību.
Savā sūdzībā K.Šxxxx lūdz atcelt pirmās instances tiesas lēmumu, jo uzskata to par nepamatotu. Sūdzībā norādīts, ka tiesa nepareizi izvērtējusi pierādījumus. Saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 808608, ceļu satiksmes negadījums notika plkst.18:20, savukārt transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB 275488 ierakstīts, ka pirmais mērījums sākts plkst.19:54. Tas nozīmē, ka starp ceļu satiksmes negadījuma brīdi un alkohola pārbaudes brīdi, pagāja aptuveni 1 stunda un 34 minūtes. Alkoholu lietojis pēc avārijas, nevis pirms. Nav vadījis automašīnu alkohola reibuma stāvoklī.
Apelācijas instances tiesas sēdē K.Šxxxx pilnvarotā persona E.Džeriņš uzturēja K.Šxxxx apelācijas sūdzību un lūdza atcelt iepriekš norādīto tiesas lēmumu, paskaidrojot, ka K.Šxxxxlietoja alkoholiskos dzērienus pēc ceļu satiksmes negadījuma, nav vadījis automašīnu alkohola reibuma stāvoklī, kas apstiprinās arī ar cietušā R.Ciņa liecībām 2010.gada 9.decembra tiesas sēdē, kurš liecināja, ka pēc avārijas K.Šxxxx bija izkāpis no automašīna, nometies ceļos, viņi palīdzēja K.Šxxxx, iesēdināja viņu automašīnā. Viņam liekas, ka alkohola smakas nebija. Tad viņi izsauca policiju un ātro palīdzību. Tajā brīdī, kad redzēja K.Šxxxx, viņš alkoholu nelietoja. Vai K.Šxxxx lietoja alkoholu automašīnā viņš nevar pateikt, jo K.Šxxxx visu laiku viņa redzes lokā neatradās, automašīnai bija tumši stikli.
Tātad nav iegūti pierādījumi ka K.Šxxxx vadīja automašīnu, būdams alkohola reibuma stāvoklī, un pirmās instances tiesas secinājums lēmumā par saukšanu pie administratīvās atbildības, ka K.Šxxxx tiesas sēdē ir devis liecības, ka lietojis alkoholiskus dzērienus pēc ceļu satiksmes negadījuma, nolūkā, lai izvairītos no administratīvās atbildības un soda, jo tiesa nav tiesīga pārkvalificēt pārkāpumu uz smagāku un tādā gadījumā lietvedība būtu jāizbeidz ir dīvains, jo gan par transportlīdzekļa vadīšanu 3,36 promiļu iespaidā ( Latvijas APK 14915 panta ceturtā daļa), gan par alkoholisko dzērienu lietošanu pēc CSNg ( Latvijas APK 14915 panta septītā daļa) ir paredzēta identiska administratīvā atbildība un pirmās instances tiesai bija pienākums kvalificēt pārkāpumu pareizi pēc Latvijas APK 14915 panta septītās daļas un pēc šī panta arī piemērot administratīvo sodu.
Tomēr saskaņā ar Latvijas APK 37.panta pirmo daļu administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, administratīvais protokols sastādīts 2010.gada 5.novembrī, tātad ir pagājuši vairāk kā četri mēneši līdz ar to K.Šxxxx administratīvo sodu nevar uzlikt un iesāktā administratīvā lietvedība ir jāizbeidz.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus, noklausījusies K.Šxxxx pilnvarotās personas paskaidrojumus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un apmierināma, pārsūdzētais lēmums atceļams un lieta izbeidzama, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.
Saskaņā ar Latvijas APK 285.panta noteikumiem, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu jānoskaidro, vai lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto un dod pamatu secināt, ka K.Šxxxx izdarīja Latvijas APK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 149.15panta ceturto daļu, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc minētas normas, nepieciešams konstatēt, vai persona ir vadījusi transportlīdzekli, kā arī, vai šai personai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs, kas pārsniedz 1,5 promiles.
Lietā nav strīda par to, ka K.Šxxxx normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārbaudes laikā ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs, kas pārsniedz 1,5 promiles. To apliecina 2010.gada 5.novembra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB 275488 un alkometra izdrukas, kurās K.Šxxxx konstatēta minimālā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 3,4316 promiles (lietas 5; 18 lapa).
Lietā pastāv strīds par to, vai 2010.gada 5.novembrī, plkst. 18.20 Kxxxx Šxxxx, būdams alkohola reibumā, vadīja transportlīdzekli vadīja transportlīdzekli „Volvo V70” ar valsts reģistrācijas Nr.xxxx, Mārupes novadā, pa Mārupes gatvi virzienā no Gerberu ielas puses uz Daugavas ielu, vai lietoja alkoholiskos dzērienus pēc satiksmes negadījuma.
Tiesu kolēģija secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu un tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, citu personu paskaidrojumiem, liecinieku liecībām u.tml.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka K.Šxxxx pārbaudes laikā atradies alkohola reibumā, ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā – 3,358 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.
Tajā pat laikā tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesas secinājums, ka K.Šxxxx vadījis minēto transportlīdzekli atrodoties alkohola reibuma stāvoklī neapstiprinās ar lietas materiāliem.
Tā, no lietas materiāliem konstatēts, ka K.Šxxxx pārbaude izdarīta 2010. gada 5.novembrī plkst. 19. 54, satiksmes negadījumu viņš izraisījis plkst.18.20.
No lietā esošā K.Šxxxx paskaidrojuma nav saprotams, kad viņš ir izdzēris 300 gramu alkohola, tātad tas nav uzskatāms kā pierādījums tam, ka K.Šxxxx ir lietojis alkoholiskos dzērienus pirms satiksmes negadījuma.
No automašīnas, ar kuru sadursmi izraisīja K.Šxxxx, vadītāja R.Cxxxx paskaidrojuma nav redzams, ka K.Šxxxx pēc avārijas, izkāpis no savas automašīnas, būtu atradies alkohola reibuma stāvoklī, šāds jautājums viņam nebija ticis uzdots. R.Cxxxx paskaidrojis, ka tas, ka K.Šxxxx atradies alkohola reibuma stāvoklī, ir konstatēts pēc ātrās medicīniskās palīdzības ierašanās.
No pirmās instances tiesas protokola redzams, ka K.Šxxxx ir liecinājis, ka alkoholu lietojis pēc satiksmes negadījuma. Liecinieks R.Cxxxx liecinājis, ka viņam liekas, ka, laikā, kad viņi palīdzēja K.Šxxxx izkāpt no automašīnas, viņam alkohola smakas nebija, K.Šxxxx pēc tam visu laiku viņa redzes lokā neatradās. Vai K.Šxxxx lietoja alkoholu, kad viņš atradās savā automašīnā, viņš nevarēja redzēt, jo automašīnai bija tumši stikli.
Tiesu kolēģija uzskata, ka ņemot vērā lielo alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā pie K.Šxxxx aizturēšanas– 3,358 promiles, tas apstāklis, ka viņš ir parakstījis administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka vadījis transporta līdzekli alkohola reibuma stāvoklī, nevar tikt uzskatīts par viņa vainas pierādījumu.
Pirmās instances tiesas apgalvojums, ka K.Šxxxx nav noliedzis, ka vadījis automašīnu alkohola reibuma stāvoklī, neatbilst lietas materiāliem, jo no pirmās instances tiesas sēdes protokola redzams, ka K.Šxxxx ir apgalvojis, ka alkoholu lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Tas, ka K.Šxxxx vadītajā automašīnā atradās tukšas alkoholisko dzērienu pudeles neapstiprina to, ka viņš alkoholiskos dzērienus lietojis pirms ceļu satiksmes negadījuma, un vadījis automašīnu alkohola reibuma stāvoklī.
Tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesas atzinums, ka K.Šxxxx tiesas sēdē ir paskaidrojis, ka lietojis alkoholu pēc ceļu satiksmes negadījuma, tikai nolūkā, lai tiktu atbrīvots no administratīvās atbildības un soda, jo tiesa nav tiesīga pārkvalificēt pārkāpumu uz smagāku, neatbilst likumā noteiktajam, jo saskaņā ar izmaiņām Latvijas APK 149. pantā, kas stājās spēkā 2010.gada 23.jūnijā Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas sankcija ir tāda pati kā Latvijas APK 149.15panta septītās daļas sankcija.
Bet tā kā saskaņā ar Latvijas APK 37.panta pirmo daļu administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, kas bija 2010.gada 5.novembris, administratīvais protokols sastādīts, 2010.gada 5.novembrī, tātad līdz administratīvās lietas izskatīšanai apelācijas instances tiesā ir pagājuši vairāk kā četri mēneši līdz ar to šis apstāklis nepieļauj tālāku tiesvedību jautājumā par K.Šxxxx sodīšanu par cita administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
No lietas materiāliem redzams, ka Kxxxxs Šxxxx 2010.gada 9.decembrī ir samaksājis valsts labā naudas sodu Ls 800. ( lietas lapa 33)
Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesas lēmums, saskaņā ar kuru šis naudas sods ir samaksāts ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama, tas Kxxxx Šxxxx šī naudas summa ir atmaksājama.
Pamatojoties uz Latvijas APK 286.11panta 2. daļas 3.punktu, 286.12 panta 1.daļu un 286.14 pantu, 289.pantu Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda:
Kxxxx Šxxxx, personas kods xxxx, iesniegto apelācijas sūdzību apmierināt.
Rīgas rajona tiesas 2010.gada 9.decembra lēmumu atcelt un lietu izbeigt.
Atmaksāt Kxxxx Šxxxx, personas kods xxxx naudas sodu Ls 800 (astoņi simti latus) samaksāti Valsts kasei konta Nr. LV34TREL1060191011100, bankas kods TRELLV22.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Sprieduma sastādīšanas un pieejamības diena tiesas kancelejā -2011.gada 16.maijs.
Tiesnese referente (personiskais paraksts) I.Šteinerte
Tiesneses (personiskais paraksts) S.Gļazere
(personiskais paraksts) A.Nicmane
NORAKSTS PAREIZS
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu
tiesu kolēģijas tiesnese I.Šteinerte
Rīgā, 2011.gada 16.maijā