Ļaunprātīga izvairīšanās no KASKO apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas

NORAKSTS

Lieta nr.C30377009

Arhīva nr.C30-1668/9 2010.g.

SPRIEDUMS
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

Latvijas Republikas vārdā

2010.gada 15.februārī

šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva

ar sekretāri L.Junkuri

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu Axxxx Bxxxx un Axxxx Bxxxx prasībā pret AAS „BTA” par apdrošināšanas  atlīdzības piedziņu, un

konstatēja:

2009.gada 27.martā prasītāji iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, norādot, ka  2006.gada 16.novembrī AAS „BTA” izsniedza apdrošināšanas polisi Nr.170465, kurā kā apdrošinājuma ņēmējs ir norādīts Axxxx Bxxxx, bet kā apdrošinātais – Axxxx Bxxxx. AAS „BTA” atsakās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumu, kurš notika 2007.gada 30.septembrī Upesciemā, Rīgas rajonā. Savā atteikumā atbildētājs norāda, ka A.Bxxxx a/m Opel Vectra v.n.z. xxxx braukšanas ātrums ceļu satiksmes negadījuma brīdī esot bijis 70 km/h pie atļautajiem 30 km/h. Šis apgalvojums tika pamatots ar 2007.gada 28.novembra Eksperta atzinumu Nr.K15. Rīgas rajona ceļu policijā prasītājs saņēma Ceļu satiksmes negadījuma vietas fotoattēlus, kuros redzams, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī a/m Opel Vectra ir ietriekusies ceļa zīmē, kura norāda, ka ātruma ierobežojums 30 km/h būs tikai pēc 100 metriem. No tā izriet, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī un vietā bija atļauts braukt ar 50k m/h un atbildētājam atkal pietrūkst iemesla atteikt izmaksāt apdrošina’’sanas atlīdzību. Kat atbildētājs atzina, ka ceļu satiksmes negadījuma vietā bija atļauts braukt ar 50 km/h nevis 30 km/h kā norādīts sākotnējā atteikumā, atbildētājs veica atkārtotu ekspertīzi, kurā secināts, ka a/m Opel Vectra sadursmes brīdī brauca ar ātrumu ne mazāku kā 85 km/h. Prašitašj norāda, ka šī lieta parāda atbildētāja ekspertu tendenciozitāti un ieinteresētību AAS „BTA” labvēlīgā iznākumā. No iepriekš teiktā izriet, ka vienalga kāds ir atļautais braukšanas ātrums, vienalga kādas ir a/m deformācijas, atbildētāja eksperti jebkurā gadījumā secinās, ka atļautais braukšanas ātrums ir pārsniegts vismaz par 35 km/h, lai varētu neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Bojāgājušās a/m Opel Vectra xxxx vērtība pirms ceļu satiksmes negadījuma ir noteikta Ls 6205.

Pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu“ 24.panta pirmo daļu, lūdz piedzīt no atbildētāja  apdrošināšanas atlīdzību Ls 6205  un valsts nodevu Ls 268,28 apmērā.

2009.gada 5.maijā lietā saņemts atbildētāja 2009.gada 30.aprīļa rakstveida paskaidrojums par prasību, kurā norāda, ka prasību neatzīst, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu. Atbildētājs norāda, ka saskaņa ar likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 12.panta trešo daļu apdrošināšanas līguma līgumslēdzējas puses var paredzēt izņēmuma gadījumus, kad zaudējumus neatlīdzina. Apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.4F 3.3.3.punktā noteikts, ka apdrošināšanas atlīdzība nepienākas, ja, notiekot ceļu sauksmes negadījumam, transportlīdzekļa vadītājs ir pārsniedzis attiecīgajā teritorijā noteikto maksimāli atļauto braukšanas ātrumu vairāk kā par 30 km/h. A.Bxxxx, piesakot apdrošināšanas atlīdzību BTA, ir noradījis, ka pirms ceļu satiksmes negadījuma brauca ar ātrumu 50 – 55 km/h. Savukārt par ceļu satiksmes negadījuma cēloni A.Bxxxx ir norādījis sadursmi ar pretējā virzienā braucošo apvidus transportlīdzekli. Likums ,,Par apdrošināšanas līgumu” uzliek par pienākumu apdrošinātājam noskaidrot negadījuma apstākļus pirms lēmuma pieņemšanas par apdrošināšanas atlīdzību un nosaka aizliegumu bez pārliecināšanās par apdrošinātā riska iestāšanos noraidīt vai apstiprināt prasību, kas iesniegta, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu (24.panta otrās daļas 1) punkts). Saņemot informāciju par 2007.gada 30.septembra ceļu satiksmes negadījumu, kā šī transportlīdzekļa bojājumiem, kurus fiksējis tehniskais eksperts tā apskates laikā, BTA radās šaubas par to,  ka, piesakot apdrošināšanas  atlīdzību,  BTA tika sniegta  patiesa  informācija  par  ceļu  satiksmes  negadījuma  rašanas mehānismu un transportlīdzekļa braukšanas ātrumu pirms ceļu satiksmes negadījuma. Lai noskaidrotu minētos ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, BTA saskaņā ar likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta pirmās daļas 1)  punktu vērsās SIA ,,Ekspertu serviss”. 2007.gada 28.novembra eksperta atzinuma Nr.K15 eksperts LŠnikvalds ir secinājis, ka transportlīdzekļa ātrums sadursmes ar ceļa nomalē augušiem kokiem, kur transportlīdzeklis apstājas) bija aptuveni 70 km/h. Taču Valsts policija apskates protokolā ir fiksējusi, ka pirms uzbraukt kokiem, transportlīdzeklis 22.5 metru attāluma no tiem vispirms sadurās ar ceļa zīmi Nr.121, 323 un 801. Līdz ar ko lēmuma pieņemšanai par apdrošināšanas   atlīdzību   BTA   bija   nepieciešams   konstatēt   transportlīdzekļa   braukšanas   ātrumu   ceļu satiksmes negadījuma rašanās brīdī, proti, pirms sadursmes ar ceļa zīmēm, kad vadītājs netika gaitā ar transportlīdzekļa vadāmību. Minēto faktu noskaidrošanai bija nepieciešama papildus ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izmeklēšana, kas prasīja padziļinātu negadījuma rašanās mehānisma izpēti. To noteikšanai BTA vērsās Rīgas Tehniskajā universitāte, jo tā ir autoritatīvāka Latvijas izglītības iestāde, kas veic pētījumus šajā jomā. Pieprasījumā RTU BTA ir lūgusi noteikt transportlīdzekļa braukšanas ātrumu pirms sadursmes ar ceļa zīmēm Nr.121, 323 un 801, t.i., laika, kad vadītājs netika gala ar transportlīdzekļa vadāmību. Papildus BTA lūdza ekspertīzes ceļā noteikt, vai ceļu satiksmes negadījuma rašanās cēlonis varēja būt A.Bxxxx paskaidrojumos noradīta sadursme ar pretimbraucošo transportlīdzekli. 2008.gada 22.augusta RTU Autotransporta institūta Dr.sc.ing. profesora V.Goncas atzinumā norādīts, ka SIA ,,Ekspertu serviss” pētījumā ceļu satiksmes negadījuma mehānisma modelēšana netika veikta ar mērķi noteikt transportlīdzekļa braukšanas ātrumu negadījuma rašanās bridī, t.i., laikā, kad vadītājs netika galā ar tā vadāmību. Pēc profesora atzinuma, sākotnējās ekspertīzes rezultātā noteikts tikai aptuvens transportlīdzekļa braukšanas ātrums sadursmes brīdī, jo tā rika balstīta uz pieņēmumiem, nevis uz zinātniskās metodoloģijas pielietošanu. Lai noteiktu transportlīdzekļa kustības ātrumu ceļu satiksmes negadījuma rašanās brīdī, profesors pētīja šos  negadījuma apstākļus, kas sākotnējā atzinumā netika ņemti vērā. Pētījumā tika izmantotas divas transportlīdzekļa braukšanas ātruma noteikšanas metodoloģijas, kuru pielietošanas rezultātā secināts, ka m i n i m ā I a i s transportlīdzekļa braukšanas ātrums laikā, kad vadītājs netika galā ar tā vadāmību (ceļu satiksmes negadījuma rašanās brīdī), bijis ne mazāks kā 85 km/h Savukārt attiecībā uz A.Bxxxx paskaidrojumos norādīto sadursmi ar nenoskaidroto pretimbraucošo transportlīdzekli, ekspertā atzinumā norādīts, ka konstatētos transportlīdzekļa bojājumus nevarēja radīt cits transportlīdzeklis. Lietā nepastāv strīds, ka maksimāli atļautais braukšanas ātrums ceļa posmā ceļu satiksmes negadījuma vietā ir bijis 50 km/h. Līdz ar ko BTA pamatoti atteica A.Bxxxx izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas noteikumu 3.3.3.punktu. Turklāt likuma ,,Par apdrošināšanas likumu” 21.panta otrā daļa un 22.panta pirmā daļa nosaka, ka apdrošinātājs ir tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātājam ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ tiek sniegta nepatiesa informācija par zaudējumu rašanās apstākļiem. vadoties no eksperta atzinuma, secināms, ka transportlīdzekļa vadītājs A.Bxxxx sniedzis nepatiesu informāciju apdrošinātājam par ceļu satiksmes negadījuma rašanās cēlonī – sadursmi ar pretimbraucošo transportlīdzeklī, kā arī par transportlīdzekļa braukšanas ātrumu. Minēto informāciju A.Bxxxx ir sniedzis apzināti. Līdz ar ko BTA šajā gadījuma bija tiesības atteikt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” minētajās normās piešķirtām tiesībām. Papildus BTA paskaidro, ka neatzīst prasības summu, jo Prasītājs nav ievērojis apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kartību, kas noteikta apdrošināšanas noteikumos Nr.4F 7.1.punktā.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis  prasību uzturēja atbilstoši prasības pieteikumā izklāstītajiem faktiem, un lūdza to apmierināt.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, pamatojot to ar argumentiem, kas izklāstīti 2009.gada 30.aprīļa paskaidrojumos. Lūdz prasību noraidīt kā nepamatotu.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, noklausoties pušu paskaidrojumus tiesas sēdē,  atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā nav strīda par to, ka 2006.gada 16.novembrī AAS “BTA” noslēdza ar Axxxx Bxxxx kā apdrošinājuma ņēmēju līgumu – Sauszemes transportlīdzekļu  Apdrošināšanas polisi Nr.170465 par automašīnas Opel Vectra ar valsts numura zīmi xxxx apdrošināšanu. Minētajā līgumā kā apdrošinātais norādīta Axxxx Bxxxx. Ar minēto līgumu noteikts apdrošināšanas periods no 2006.gada 16.novembra līdz 2007.gada 15.novembrim.

Lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 30.septembrī ceļu satiksmes negadījuma brīdī attiecīgajā teritorijā maksimālais atļautais braukšanas ātrums bija 50 km/h.

Apdrošināšanas līguma noteikumu Nr.4F 3.3.3.punktā noteikta, ka AAS „BTA” neatlīdzina zaudējumus par bojājuma riskiem, ja notiekot ceļu satiksmes negadījumam, transportlīdzekļa vadītājs ir pārsniedzis attiecīgajā teritorijā noteikto maksimāli atļauto braukšanas ātrumu vairāk kā par 30 km/h.

2007.gada 12.decembrī AAS „BTA” sniegusi atbildi Nr.74-02-13699 prasītājiem par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, norādot, ka  ceļu satiksmes negadījuma vietā maksimāli atļautais braukšanas ātrums ir 30 km/h, savukārt saskaņā ar 2007.gada 28.novembra eksperta atzinumu Nr.K15 Axxxx Bxxxx vadītā transportlīdzekļa Opel ātrums negadījumā brīdī bija aptuveni 70 km/h. Līdz ar to pamatojoties uz Noteikumu 4F 3.3.3.punktu 2007.gada 7.decembrī pieņemts lēmums par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Tāpat no lietas izriet, ko nenoliedz arī atbildētājs, ka pēc tam, kad tika iegūti pierādījumi par to, ka ceļu satiksmes negadījuma vietā maksimāli atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h, atbildētājs noteica atkārtotu ekspertīzi. Ar 2008.gada 22.augusta Eksperta atzinumu Nr.0413/08 secināts, ka automobiļa Opel vadītājs, pie noteiktajiem maksimālā kustības ātruma ierobežojumiem 50 km/h, tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma ir braucis ar kustības ātrumu ne mazāku kā 85 km/h.

2008.gada 11.septembrī AAS „BTA” sniegusi atbildi Nr.74-02-13699 prasītājiem par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, norādot, ka  ceļu satiksmes negadījuma vietā maksimāli atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h, savukārt saskaņā ar eksperta atzinumu Nr.0413/08 Axxxx Bxxxx vadītā transportlīdzekļa Opel ātrums negadījumā brīdī bija ne mazāk kā 85 km/h. Līdz ar to pamatojoties uz Noteikumu 4F 3.3.3.punktu  nav pamata izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

No lietas materiālos iesniegtā 2010.gada 22.janvāra Konsultatīvā ekspertīzes atzinuma Nr.519 izriet, ka automobiļa Opel Vectra valsts numura zīme xxxx ātrums pirms sānslīdes sākuma sastādīja 60,5-65,7 km/h.

Izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus par transportlīdzekļa Opel Vectra valsts numura zīme xxxx braukšanas ātrumu ceļu satiksmes negadījuma brīdī (tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma), tiesa secina, ka 2007.gada 28.novembra eksperta atzinums Nr.K15 ir pretrunā ar 2008.gada 22.augusta Eksperta atzinumu Nr.0413/08. Abus šos atzinumus veikuši eksperti pēc AAS „BTA” pieprasījuma. Savukārt 2010.gada 22.janvāra Konsultatīvā ekspertīzes atzinums Nr.519 sniegts pēc prasītāju pieprasījuma.

Tā kā AAS „BTA” pieņēmis lēmumu par atteikšanos izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pamatojoties uz Noteikumu 4F 3.3.3.punktu, tiesai jāizvērtē objektīvais transportlīdzekļa Opel Vectra valsts numura zīme xxxx braukšanas ātrumu ceļu satiksmes negadījuma brīdī (tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma). Ņemot vērā, ka lietā ir trīs speciālistu atzinumi par transportlīdzekļa Opel Vectra valsts numura zīme xxxx braukšanas ātrumu ceļu satiksmes negadījuma brīdī (tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma), tiesa nepiedod ticamību 2008.gada 22.augusta Eksperta atzinumam Nr.0413/08, tā kā tas krasi atšķiras no 2007.gada 28.novembra eksperta atzinuma Nr.K15 un 2010.gada 22.janvāra Konsultatīvā ekspertīzes atzinuma Nr.519.

Tiesa secina, ka lietas apstākļu secība, kad AAS „BTA” pieņēma lēmumu par atteikšanos izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pamatojoties uz Noteikumu 4F 3.3.3.punktu, liecina par atbildētāja ļaunprātīgu izvairīšanos no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas. Tiesa atzīst, ka atbildētāja norādītais rakstveida paskaidrojumos un tiesas sēdē, ka prasītājs Axxxx Bxxxx iespējams sniedzis nepatiesu informāciju par ceļu satiksmes negadījuma notikumiem, ir nepamatots, tā kā atbildētājs atteicies izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pamatojoties tikai uz Noteikumu 4F 3.3.3.punktu.

Izvērtējot izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Noteikumu 4F 7.1.1.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa bojāejas gadījumā apdrošināšanas atlīdzības apmēru aprēķina: no apdrošināšanas polisē norādītās faktiskās vērtības atskaita nolietojumu 1% apmērā par katru pilnu mēnesi no apdrošināšanas līguma noslēgšanas datuma līdz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās datumam; tad no aprēķinātās vērtības atskaita apdrošināšanas polisē noteikto pašrisku.

Prasītājs norāda transportlīdzekļa vērtību negadījuma brīdī Ls 6205, pamatojoties uz 2007.gada 4.oktobra zaudējumu kalkulāciju Nr.02107M06. Apdrošināšanas polisē transportlīdzekļa vērtība norādīta 10500 EUR, kas saskaņā ar Latvijas bankas noteikto valūtas kursu 2010.gada 15.februārī sastāda Ls 7379,82, no kuras atņemot 1% par katru pilno mēnesi no polises noslēgšanas dienas līdz negadījuma brīdim, t.i. par 10 mēnešiem, sastāda Ls 6641,82. Tā kā Civilprocesa likuma 192.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas, tad tiesa apdrošināšanas polisē norādīto pašriska apmēru 10% atskaita no prasītāja norādītās transportlīdzekļa vērtība pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, t./i. Ls 6205, kur 10% sastāda Ls 620,50. Līdz ar to atlīdzināmā apdrošināšanas summa sastāda Ls 5584,50.

Apdrošināšanas noteikumu 4F 1.3.punkts nosaka, ka apdrošinātais ir apdrošināšanas polisē norādītā persona, kurai ir apdrošināmā interese un kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums, t.i. kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa. Tā kā 2006.gada 16.novembra Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas polisē Nr.170465 kā apdrošinātais ir norādīta Axxxx Bxxxx, tad apdrošināšanas atlīdzība No AAS „BTA” piedzenama par labu prasītājai Axxxx Bxxxx.

Bez tam saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumu proporcionāli apmierinātajai prasības daļai, t.i. valsts nodeva Ls 259,35 un Ls 3 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kopā Ls 262,35.

Pārējā daļā prasība ir noraidāma kā nepamatota.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193.pantiem, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt prasību.

Piedzīt no AAS „BTA”, reģistrācijas numurs 400031559840, par labu Axxxx Bxxxx, personas kods xxxx, apdrošināšanas atlīdzību Ls 5584,50 (pieci tūkstoši pieci simti astoņdesmit četru un 50/100 latu) apmērā, tiesāšanās izdevumus Ls 262,35 (divi simti sešdesmit divu un 35/100 latu) apmērā, kopā Ls 5846,85 (pieci tūkstoši astoņi simti četrdesmit seši un 85/100 lati).

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2010.gada 1.martā.

Tiesnese                                (paraksts)                                          A.Ignatjeva

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas tiesnese                                                                     A.Ignatjeva

Rīgā, 2010.gada 1.martā