KASKO apdrošināšanas atlīdzības neizmaksāšana

NORAKSTS

Lieta Nr. C30376408

CA-0719-11/15

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2011. gada 26. aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs N. Riņķis

tiesneši J. Freimanis un L. Blūmiņa

ar sekretāri D. Eglīti

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu SIA „xxxx” prasībā pret AAS „BTA” par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, sakarā ar SIA „xxxx” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009. gada 31. marta spriedumu, un

konstatēja:

2008. gada 3. septembrī SIA „xxxx” (turpmāk tekstā – prasītājs) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza prasību pret AAS „BTA” (turpmāk tekstā – atbildētājs), lūdzot piedzīt no atbildētāja apdrošināšanas atlīdzību Ls 29517,77 apmērā un valsts nodevu Ls 585,98 apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006. gada 25. oktobrī uz autoceļa P55 (autoceļš Rēzekne – Dagda) 19 km notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk tekstā – CSNg), kura rezultātā tika nodarīti zaudējumi transportlīdzeklim VW Touareg valsts numura zīme xxxx. Atbildētājs atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc KASKO līguma Nr. 164235 sakarā ar notikušo CSNg. AAS „BTA” 2007. gada 07. maija atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar bojājumiem a/m VW Touareg valsts numura zīme xxxx tika pamatots ar to, ka eksperts sniedzis atzinumu, ka a/m braukšanas ātrums esot pārsniegts par vairāk kā 30 km/h un  par pieteikto CSNg ir tikusi sniegta nepatiesa informācija. 2007. gada 11. jūnijā prasītājs nosūtīja atbildētājam iesniegumu ar lūgumu izsniegt dokumentus, kas apliecina, ka ekspertam V. Goncam ir tiesības veikt transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehniskā eksperta sertifikātu. Tāpat, ņemot vērā, ka AAS „BTA” ir V. Gonca darba devējs attiecībā uz atzinumu sniegšanu AAS „BTA” lietās, prasītājs izteica pamatotas aizdomas par V. Gonca objektivitāti un acīmredzamo personīgo un finansiālo ieinteresētību sniegt tikai atbildētājam labvēlīgus atzinumus. Tāpēc pieprasīja informāciju vai ir kāds gadījums, kad V. Gonca ir sniedzis atbildētājam nelabvēlīgu atzinumu. Turklāt neprasīja nekādu konkrētu informāciju, bet tikai ziņas par procentuālu attiecību. 2007. gada 22. jūnija atbildē Nr. 74-6359 AAS „BTA” informēja, ka Rīgas Tehniskās universitātes Mehāniskas institūta Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras profesoram Dr.sc.ing. Vladimiram Goncam ir augstākā izglītība un viņam esot attiecīgas zināšanas. Atbildētājs atteicās sniegt informāciju par to vai V. Gonca ir sniedzis kādus savam darba devējam – AAS „BTA” nelabvēlīgus slēdzienus. Par šiem apstākļiem 2007. gada 3. decembrī prasītājs iesniedza pretenziju atbildētājam, apšaubot V. Gonca objektivitāti, kā arī pieprasot izmaksāt nepamatoti atteikto atlīdzību. Fakts, ka atbildētājs atsakās atbildēt uz jautājumu par V. Goncas nelabvēlīgiem atzinumiem pret AAS „BTA”, bērnišķīgi aizbildinoties ar informācijas neizpaušanu sakarā ar citām lietām, liek domāt, ka V. Gonca pārtiek no AAS „BTA” samaksas, un viņš kā AAS „BTA” algotais darbinieks taisa tikai AAS „BTA” labvēlīgus atzinumus. Līdz ar to atbildētāja atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību ir nepamatots un prettiesisks. Uz savu 2007. gada 3. decembra pretenziju AAS „BTA” prasītājs saņēma 2007. gada 10. decembra vēstuli Nr. 74-13591, kurā nav sniegta atbilde pēc būtības uz pretenziju, ar tajā ietverto lūgumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. V. Gonca, kurš ir AAS „BTA” algota persona – tāpēc ieinteresēta sniegt tikai atbildētājam labvēlīgus atzinumus, objektivitāti un neprofesionalitāti šajā lietā pierāda nepamatotais eksperta atzinums. Eksperta atzinumā veiktais pētījums un sniegtais atzinums balstās uz nepatiesu pieņēmumu, ka a/m VW apgāzusies uz līdzena ceļa. Taču patiesībā ceļa malā ir grāvis, kurš veicina jebkuras a/m apgāšanos – un tas skaidri redzams eksperta atzinumā esošajos notikuma vietas fotoattēlos. Turklāt grāvis kā šķērslis veicina a/m apgāšanos pie daudz mazāka ātruma, kā tas varēja notikt uz līdzena ceļa.

2008. gada 29. oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros tas prasību neatzīst, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.

Atbildētājs paskaidrojumos norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 12. panta trešo daļu apdrošināšanas līgumā līgumslēdzējpuses var paredzēt izņēmuma gadījumus, kas zaudējumus neatlīdzina. Apdrošināšanas līguma noteikumos Nr. 4F 3.3.3. punktā noteikts, ka apdrošināšanas atlīdzība nepienākas, ja, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, transportlīdzekļa vadītājs pārsniedzis attiecīgajā teritorijā noteikto maksimāli atļauto braukšanas ātrumu vairāk kā par 30km/h. Likums „Par apdrošināšanas līgumu” uzliek par pienākumu apdrošinātājam noskaidrot negadījuma apstākļus pirms lēmuma pieņemšanas par apdrošināšanas atlīdzību. Atzinumu pēc atbildētāja pieprasījuma sniedza Rīgas Tehniskās universitātes profesors V. Gonca. Atzinumā eksperts norādījis, ka transportlīdzekļa VW Touareg vadītājs, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu vismaz par 35 km/h. Pamatojoties uz minēto atzinumu, atbildētājs atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā to paredz apdrošināšanas līguma noteikumu 3.3.3.punkts. Neatbilst patiesībai prasītāja apgalvojums, ka starp atbildētāju un ekspertu V. Goncu pastāvēja darba tiesiskās attiecības, viņš nekad nav bijis AAS „BTA” darbinieks. Atbildētājs ar lūgumu veikt ekspertīzi vērsās Rīgas Tehniskajā universitātē, un savukārt tālāk, kurš no ekspertiem veic konkrēto ekspertīzi, nosaka Rīgas Tehniskā universitāte.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009. gada 31. marta spriedumu prasība noraidīta.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma. No lietas materiāliem izriet, ka 2006. gada 6. septembrī starp pusēm noslēgts apdrošināšanas līgums – Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas polise Nr. 164235. Saskaņā ar AAS „BTA” apdrošināšanas noteikumu Nr. 4F, kas ir apdrošināšanas polises neatņemama sastāvdaļa, 3.3.3. punktu atbildētājs neatlīdzina zaudējumus par bojājumu riskiem, ja, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, transportlīdzekļa vadītājs ir pārsniedzis attiecīgajā teritorijā noteikto maksimāli atļauto braukšanas ātrumu vairāk kā par 30km/h, pārkāpis dzelzceļu pārbrauktuves šķērsošanas noteikumu vai šķērsojis nepārtraukto ceļa joslu līniju. Pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 24. panta otrās daļas 1. punktu, atbildētājs vērsās ar pieteikumu Rīgas tehniskās universitātes Autotransporta institūtā veikt auto tehnisko ekspertīzi par ceļu satiksmes negadījumu, kas notika 2006. gada 25. oktobrī autoceļa Rēzekne – Ezernieki, kur notika automobiļa VW Touareg valsts reģistrācijas numurs xxxx nobraukums no ceļa brauktuves klātnes. No 2007. gada 25. aprīļa Eksperta atzinuma Nr. 941/07 izriet, ka automobiļa VW Touareg valsts reģistrācijas numurs xxxx vadītājs pārsniedza maksimāli atļauto transporta līdzekļa kustības ātrumu dotajā ceļa posmā 90 km/h ne mazāk kā par 35 km/h. Minētais eksperta atzinums ir AAS „BTA” atteikuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pamatā, saskaņā ar AAS „BTA” apdrošināšanas noteikumu Nr. 4F, kas ir apdrošināšanas polises neatņemama sastāvdaļa, 3.3.3.punktu. Citi pierādījumi lietā, kas norādītu uz to, ka automobiļa VW Touareg valsts reģistrācijas numurs xxxx vadītāja braukšanas ātrumu ceļa posmā, kurā notika ceļu satiksmes negadījums, lietā nav iegūti. Bez tam lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi pieprasītās apdrošināšanas atlīdzības apmēra pamatojumam. Tiesa atzīst, ka atbildētājs savas saistības par 2006. gada 6. septembrī starp pusēm noslēgto apdrošināšanas līgumu – Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas polise Nr. 164235, saskaņā ar AAS „BTA” apdrošināšanas noteikumu Nr. 4F, kas ir apdrošināšanas polises neatņemama sastāvdaļa, ir izpildījis atbilstoši līguma nosacījumiem.

Prasītājs SIA „xxxx” par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009. gada 31. marta spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt minēto spriedumu un piedzīt no atbildētāja apdrošināšanas atlīdzību Ls 29517,77 apmērā.

Apelators norādīja, ka tiesa neņēma vērā pieteikumā un tiesas sēdē konstatēto, ka 2007. gada 25. aprīļa eksperta atzinumu Nr. 941/07 nav taisījis eksperts un šim atzinumam nav pievienots neviens dokuments (sertifikāts), kurš apliecinātu V. Goncas spējas un tiesības sniegt eksperta atzinumus. Atbildētāja atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz 2007. gada 25. aprīļa eksperta atzinums Nr. 941/07, ir nepamatots. Citu pierādījumu par to, ka ir pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, lietā nav. Tiesa neņēma vērā, ka V. Goncas atzinumā veiktais pētījums un sniegtais atzinums balstās uz nepatiesu pieņēmumu, ka a/m VW apgāzusies uz līdzena ceļa. Patiesībā ceļa malā ir grāvis, kurš veicina jebkuras a/m apgāšanos – un tas skaidri redzams pašā eksperta atzinumā esošajos notikuma vietas fotoattēlos. Turklāt grāvis kā šķērslis veicina a/m apgāšanos pie daudz mazāka ātruma, kā tas notiktu uz līdzena ceļa. Prasītā summa ir paša atbildētāja aprēķins, kuru atbildētājs nav apstrīdējis ne rakstveida paskaidrojumos tiesai, ne tiesas sēdē.

Atbildētājs AAS „BTA” par apelācijas sūdzību 2009. gada 30. septembrī iesniedza  rakstveida paskaidrojumus, uzskatot prasītāja apelācijas sūdzību par nepamatotu.

Atbildētājs paskaidroja, ka Vladimirs Gonca ir tehnisko zinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas institūta Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras profesors, kura pētnieciskais darbs ilgstoši saistīts ar satiksmes negadījumu apstākļu izpēti. Lai sniegtu speciālista atzinumu lietā, sertifikāts nav vajadzīgs saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 37. panta trešo daļu. Atbildētājs nav V. Goncas darba devējs. Apelators kļūdās, apgalvojot, ka eksperta atzinums balstās uz nepatiesu pieņēmumu, ka automašīna VW apgāzusies uz līdzena ceļa, atzinumā šāda pieņēmuma nav.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis Edgars Džeriņš prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās minētajiem apstākļiem un motīviem, lūdza tās apmierināt.

Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis Valdis Cielava prasību un apelācijas sūdzību neatzina uz paskaidrojumos minētajiem pamatiem, lūdza tās noraidīt.

Pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida dokumentus un noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka SIA „xxxx” prasība ir pamatota un apmierināma.

Lietas izskatīšanas laikā konstatēts, ka 2006. gada 6. septembrī, starp AAS „BTA”, AS „Paritāte banka” kā apdrošināto un Natāliju Pleškāni kā apdrošinājuma ņēmēju, tika noslēgts sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas līgums Nr. 164235. Saskaņā  ar CASKO līgumu a/m VW Touareg ar valsts Nr. xxxx tika apdrošināta līdz 2007. gada 5. septembrim ar apdrošināšanas summu EUR 42 000(l.l.10).

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 24. pants nosaka, ka iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā noteiktajai personai.

Lietā nepastāv strīds, ka 2006. gada 25. oktobrī uz autoceļa P55 (autoceļš Rēzekne – Dagda) 19 km notika ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā tika bojāts transportlīdzeklis VW Touareg ar valsts numura zīmi xxxx. No 2006.gada 25.oktobra administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PA 002709 (l.l.146) redzams, ka autovadītājs Valērijs Zeltiņš neizvēlējās drošu braukšanas ātrumu, netika galā ar transportlīdzekļa vadību, kā rezultātā nobrauca no ceļa braucamās daļas un apgāzās grāvī ar ūdeni.

2007.gada 27.aprīlī AAS „BTA” pieņēma lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību lietā norādot, ka Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas noteikumu Nr.4F 3.3.3. punkts paredz, ka AAS „BTA” neatlīdzina zaudējumus par bojātiem riskiem, ja, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, transportlīdzekļa vadītājs ir pārsniedzis attiecīgajā teritorijā noteikto maksimāli atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 30 km/h. Atlīdzību lietas ietvaros saņemtais eksperta atzinums liecina, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī iepriekš minētā transportlīdzekļa ātrums ir bijis  vairāk kā 120km/h.

Lēmums pamatots ar 2007. gada 25. aprīļa profesora V.Gonca eksperta atzinumu, kas sagatavots, pamatojoties uz AAS „BTA” 2007. gada 15. janvāra iesniegumu. Secinājumos norādīts, ka automobiļa VW Touareg vadītājs pārsniedza maksimāli atļauto transporta līdzekļa kustības ātrumu dotajā ceļa posmā 90 km/h, ne mazāk kā par 35 km/h.

Pirmās instances tiesa spriedumā konstatējusi, ka V. Gonca eksperta atzinums ir vienīgais pierādījums lietā, kas norāda, ka maksimālais pieļaujamais braukšanas ātrums bija pārkāpts vairāk kā 30 km/h un, pamatojoties uz to, prasība par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ir noraidāma.

Apelācijas instances tiesā prasītāja iesniegusi 2009. gada 19. novembra Latvijas neatkarīgo ekspertu asociācijas konsultatīvās kompleksās ekspertīzes atzinumu Nr.416, kas sagatavots pēc SIA „xxxx” pilnvarotā pārstāvja Edgara Džeriņa iesnieguma. Secinājumos norādīts, ka automobiļa VW Touareg , v.n.z. xxxx, ātrums pirms sānslīdes sākuma sastādīja 85,0-86,9 km/h.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka lietā ir divi speciālistu atzinumi, kuri ir savstarpēji pretrunīgi.  Puses nav lūgušas tiesu nozīmēt ekspertīzi saskaņā ar Civilprocesa likuma 121.pantu.

Rīgas apgabaltiesas civillietu kolēģijai nav speciālu zināšanu autotehnisko pētījumu jomā, līdz ar ko nav iespējams izvērtēt un dot priekšroku kādam no iesniegtajiem atzinumiem. Abos atzinumos ir atsauce uz metodiku, kā arī veikta detalizēta situācijas izpēte, nonākot pie dažādiem secinājumiem par ātrumu pirms notikušās avārijas.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta sesto daļu apdrošinātāja pienākums ir pierādīt jebkurus apstākļus, kas to atbrīvo no apdrošināšanas līgumā noteiktajām saistībām izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija nekonstatē citus pierādījumus lietā par to, ka maksimāli atļautais transporta līdzekļa kustības ātrums būtu pārsniegts vairāk kā par 30km/h, kā arī nekonstatē citus likumā “Par apdrošināšanas līgumu“ minētos nosacījumus, kas  atbrīvo no apdrošināšanas līgumā noteiktajām saistībām izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

AAS „BTA” 2007. gada 7. maija atteikumā izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību norāda, ka AAS „BTA” konstatēja, ka par pieteikto ceļu satiksmes negadījumu BTA ir tikusi sniegta nepatiesa informācija. Pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 22. panta pirmo daļu, tas dod AAS „BTA” tiesības atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Apelācijas instances tiesa secina, ka lietā nav gūti pierādījumi atbildētāja minētajam, ka no prasītāja puses tikusi sniegta nepatiesa informācija, līdz ar ko tas nevar būt par pamatu atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Atbildētājam skaidri un precīzi atteikumā bija jānorāda kāda informācija sniegta nepatiesi.

Pie šādiem apstākļiem Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti noraidījusi prasību par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Vērtējot kopumā lietā esošos pierādījumus,  pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka SIA „xxxx” prasība pret AAS „BTA” par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, apmierināma.

Starp pusēm nepastāv strīds, ka iestājies apdrošināšanas gadījums.

Atbilstoši likuma  „Par apdrošināšanas līguma” 24. panta pirmās un otrās daļas 3. punktam, apdrošinātājam nav tiesību atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja saņemti pierādījumi par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Apelācijas instances tiesa kritiski vērtē AAS “BTA“ lietā iesniegto speciālista V.Gonca atzinumu, pamatojoties uz apstākli, ka tas sastādīts pēc AAS“BTA“ pasūtījuma, tā apmaksu veikusi AAS “BTA“ un konkrētā ceļu satiksmes negadījuma izpētes gaitā prasītāja pusei šai lietā nav tikusi dota iespēja speciālistam ne uzdot jautājumus, ne arī iesniegt iebildumus uz viņa izdarītajiem secinājumiem, to pašu attiecinot arī uz Latvijas neatkarīgo ekspertu asociācijas konsultatīvās kompleksās ekspertīzes atzinumu, kuru iesniegusi prasītāja puse.

Lietā iesniegtie speciālistu atzinumi nav ekspertu slēdzieni. Lietā ekspertīze nav tikusi nozīmēta, puses šādu lūgumu tiesai nav pieteikušas. Pie šādiem apstākļiem tiesa lietā gūtos pierādījumus novērtē pēc lietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem apstākļiem un savas iekšējās pārliecības.

Apdrošināšanas likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu intereses.

Atbildētāja iebildumi un atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vērtējams kā izvairīšanās no savu saistību izpildes pret apdrošināšanas ņēmēju, kas šajā gadījumā ne tikai prasītājā šai lietā rada negatīvu iespaidu par konkrēto apdrošināšanas sabiedrību, bet arī degradē apdrošināšanas institūtu mūsu valstī kā tādu.

No Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas polises Nr. 164235 redzams, ka automašīnas VW Touareg kopējā apdrošinājuma summa ir EUR 42 000, kas uz prasības iesniegšanas dienu ir Ls 29517,77. Atbildētājs nav apstrīdējis piedzenamās summas apmēru.

Tādējādi no atbildētāja apdrošināšanas akciju sabiedrības „BTA” par labu SIA „xxxx” ir piedzenama apdrošināšanas atlīdzība Ls 29517,77.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, kas lietā, saskaņā ar iesniegtiem maksājuma uzdevumiem, ir valsts nodeva Ls 878,57 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 2,68 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. pantu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie tiesas izdevumi – ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi Ls 5,45 apmērā.

Civilprocesa likuma 204¹. pants nosaka, ka tiesa taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par tiesāšanās izdevumu piedziņu, nosaka termiņu, kas nevar būt garāks par desmit dienām, sprieduma labprātīgai izpildei.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. pantu, 5. pantu, 15. pantu, 189. – 195. pantiem, 204.¹pantu, 430. pantu, 432. -  434. pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no AAS „BTA”, reģistrācijas Nr.40003159840, par labu SIA „xxxx”, reģistrācijas Nr.xxxx, apdrošināšanas atlīdzību Ls 29517,77 (divdesmit deviņi tūkstoši pieci simti septiņpadsmit lati 77 santīmi) apmērā.

Piedzīt no AAS „BTA”, reģistrācijas Nr. 40003159840, par labu SIA „xxxx”, reģistrācijas Nr.xxxx, ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls 878,57 (astoņi simti septiņdesmit astoņi lati 57 santīmi) apmērā.

Piedzīt no AAS „BTA”, reģistrācijas Nr. 40003159840, par labu SIA „xxxx”, reģistrācijas Nr.xxxx, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 2,68 (divi lati 68 santīmi) apmērā.

Piedzīt no AAS „BTA”, reģistrācijas Nr. 40003159840, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,45 (pieci lati 45 santīmi) apmērā.

Noteikt 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā tiesas izdevumu valsts labā samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts tapis pieejams no 2011. gada 1. jūnija.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs       /paraksts/                               N. Riņķis

Tiesnese                                   /paraksts/                                 L. Blūmiņa

Tiesnesis                                  /paraksts/                                 J.Freimanis

NORAKSTS PAREIZS

Rīgā, 2011. gada 1. jūnijā

Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesis                                                        N. Riņķis