Kasācijas neesamība veicina brāķi tiesas spriešanā, ko gan šajā reizē izdodas labot ar jaunatklātiem apstākļiem. 13.10.2020.

Tikai pēc lietas izskatīšanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izdevās novērst personas prettiesisku sodīšanu par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes veikšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai. Turklāt šis ir uzskatāms piemērs, kādus brāķus pieļauj pašreizējais administratīvo pārkāpumu lietu tiesiskais regulējums, kurš neparedz materiāltiesisku un procesuālu pārkāpumu izvērtēšanu kasācijas instancē.

2020.gada 15.februārī transportlīdzekļa vadītājs tika nogādāts uz medicīnisko pārbaudi sakarā ar aizdomām par alkohola reibumu. No viņa tika paņemtas urīna analīzes. Pēc divām dienām – 17.februārī – urīnā tika konstatēts alkohols. Taču policijā acīmredzot kāds saprata, ka likums paredz atbildību tikai par alkohola esamību asinīs, nevis urīnā. Kaut arī 15.februāra medicīniskās pārbaudes protokolā un policistu ziņojumos nebija neviena vārda par atteikšanos nodot asinis, nezināmā datumā pēc 17.februāra pārbaudi veikušais ķirurgs sniedza atzinumu, ka urīnā konstatētas promiles un ka arī notikusi atteikšanās no asins nodošanas. 10.martā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2020.gada 30.marta spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.171012920 transportlīdzekļa vadītājs tika attaisnots, jo visi lietā esošie pierādījumi viennozīmīgi liecināja par to, ka ķirurgs pārbaudē nemaz nepiedāvāja nodot asinis un nekāda atteikšanās nenotika.

Savukārt Vidzemes apgabaltiesa pēc policijas apelācijas sūdzības ar 25.maija spriedumu notiesāja transportlīdzekļa vadītāju, neskatoties uz to, ka visi pierādījumi viennozīmīgi liecināja, ka ārsts nav piedāvājis nodot asinis un nav notikusi atteikšanās no asins nodošanas. Vēl interesantāks bija spriedumā minētais attiecībā uz aizstāvības pastāvīgi uzturēto argumentu, ka pārbaudi veikušajam ķirurgam nav sertifikāta veikt medicīnisko pārbaudi un sniegt atzinumus. Tiesa norādīja, ka mēs neesam iesnieguši pierādījumus, ka ārstam neesot sertifikāta. Pirmkārt, saskaņā ar tā brīža Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 243.panta (Pierādījumi un pierādīšana) otro daļu policijai bija pienākums pierādīt, ka ārstam ir tāds sertifikāts: “Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.”

Otrkārt, nav jāpierāda tie fakti, kuri ir publiski pieejami bezmaksas datubāzēs.

LAPK 243.panta trešā daļa noteica: “Ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi: 1) vispārzināmi fakti; [..]“. Šajā lietā no bezmaksas publiskās datubāzes vispārzināms bija fakts, ka pārbaudi veikušajam ķirurgam nebija sertifikāta veikt medicīniskās pārbaudes.

Treškārt, LAPK 243.panta divpadsmitās daļas 2. punkts nosaka, ka par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas: “Procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo kodeksu vai citu likumu nebija tiesību to veikt”. Tādējādi tiesa pārkāpa Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.719 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 14.punktā ietverto imperatīvo noteikumu: “Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts [..]“!

Ķirurgs nav narkologs, tas it kā ir skaidrs. Taču ķirurgs var iziet apmācību un iegūt sertifikātu M46 „Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes”. 2029.gada 30.janvāra “Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīniskās pārbaudes izvērsts medicīniskās tehnoloģijas apraksts”[1] IV. sadaļas 1.punkts nosaka: Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas. Sertificēts ārsts narkologs vai sertificēts citas specialitātes ārsts, kas ir ieguvis ārstniecisko un diagnostisko metodes sertifikātu M46 „Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes”. Sertificēts laboratorijas ārsts. Sertificēts laborants, un sertificēta medicīnas māsa.”

Transportlīdzekļa vadītājam apgabaltiesa piesprieda 10 diennaktis administratīvo arestu, naudas sodu EUR 1 300.00 un atņēma transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem. Šis acīmredzami prettiesiskais apgabaltiesas spriedums stājās spēkā, jo kopš 2009.gada 1.janvāra šajā lietu kategorijā nav paredzēta iespēja iesniegt kasācijas sūdzību (kas autora ieskatā ir galvenais iemesls šādiem brāķiem).

Pēc sprieduma stāšanās spēkā mēs vērsāmies Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas 2020.gada 13.jūlija atzinumā konstatēts: Ekspertīzes gaitā konstatēts, ka [..], 2020.gada 15.februārī Madonas novada PSIA “Madonas slimnīca” veiktā medicīniskā pārbaude (protokols Nr.11) alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai nav veikta atbilstoši Noteikumu Nr.719 prasībām un tās rezultāti anulējami.

Tāpat veselības inspekcija konstatēja, ka: “[..] Madonas novada PSIA „Madonas slimnīca” ārstam [A.B.] nav reģistrēts sertifikāts alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodē. Tādējādi secināms, ka atbilstoši Noteikumu Nr.719 14.punktam [A.B.] nebija tiesīgs 2020.gada 15.februārī veikt medicīnisko pārbaudi alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai, jo nav apmācīts un nav ieguvis ārstniecisko un diagnostisko metodes sertifikātu „Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes”.”

Kad Vidzemes apgabaltiesā tika iesniegts Veselības inspekcijas atzinums, tika ierosināta lieta sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Vidzemes apgabaltiesa tajā pašā sastāvā ar 22.septembra spriedumu atcēla savu iepriekšējo spriedumu, attaisnoja transportlīdzekļa vadītāju, jo viņa rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Spriedums stājās spēkā, jo nav pārsūdzams.

Autora ieskatā iemesls sākotnējam brāķim bija tieši paviršība vai kāds cits iemesls, kuru izraisa apziņa, ka šos materiāltiesiskos un procesuālos brāķus vairs neizvērtē Augstākā tiesa kasācijas kārtībā. Diemžēl jaunatklātu apstākļu tiesību institūts sava gadījuma rakstura dēļ šo problēmu nespēj atrisināt, kā dēļ, neatjaunojot kasācijas institūtu, vēl joprojām cilvēki tiks sodīti prettiesiski, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā. Jāpiebilst, ka Tieslietu ministrija savā 3.jūlija vēstulē atrakstījās, ka šādi rupji materiāltiesiski pārkāpumi nav pamats ierosināt disciplinārlietu.

E.Džeriņš, mag.iur.


[1] https://www.zva.gov.lv/zvais/mtdb/14-narkologijas-mediciniskie-pakalpojumi/282-pielikumi-izverstie-mediciniskas-tehnologijas-metodes-apraksti-un-citi-materiali/alkohola-narkotisko-psihotropo-un-toksisko-vielu-ietekmes-noteiksanas-mediciniskas-parbaudes