Bēgšana no policijas ar automašīnu
LEJUPLĀDĒT
NORAKSTS
Lieta Nr.P129097309
Rīgā, 2009.gada 19.oktobrī
Materiāls Nr.AA04-163-09/29
S P R I E D U M S
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese T.BRODA
tiesneši I.LOGINA un A.UMINSKIS
piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai A.Dxxxx un pārstāvim E.Džeriņam
atklātā tiesas sēdē mutvārdu procesā apelācijas kārtībā Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par Axxxx Dxxxx saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta ceturtās daļas, sakarā ar Axxxx Dxxxx iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2009.gada 16.jūnija lēmumu.
Aprakstošā daļa.
[1] 2009.gada 3.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 8.rotas jaunākais inspektors M.Podiņš ir sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 659021 par to, ka Axxxx Dxxxx 2009.gada 3.jūnijā plkst.17.45 vadīja transportlīdzekli Toyota Land Cruiser, Nr.xxxx, Rīgā, pa Slāvu loku no Slāvu ielas puses Krustpils ielas virzienā un nepakļāvās vairākkārtējai ceļu policijas darbinieku prasībai apturēt transportlīdzekli. Atbildība par šo pārkāpumu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta ceturtajā daļā.
[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2009.gada 16.jūnija lēmumu Axxxx Dxxxx atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.5panta 4.daļas un sodīt ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, uzlikts naudas sods Ls500 latu apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3 gadiem.
A.Dxxxx pārkāpuma izdarīšanas faktu neatzina, paskaidroja, ka viņš neredzēja, ka ceļu policijas darbinieki būtu likuši viņam apturēt automašīnu, kā arī nedzirdēja skaņas signālus.
Tiesnese secināja, ka A.Dxxxx tīši nepakļāvās vairākkārtējai ceļu policijas darbinieku prasībai apturēt transporta līdzekli, lai gan policijas darbinieki dienesta automašīnā, ieslēdzot speciālu skaņas signālu un bākugunis, sekoja A.Dxxxx, kurš turpināja braukt un apturēja automašīnu, iekļūstot sastrēgumā.
Tiesnese vērtējot pierādījumus lietā, deva priekšroku policijas darbinieku liecībām tiesas sēdē, nepiedodot ticamību A.Dxxxx paskaidrojumiem par to, ka viņš neredzēja ceļu policijas darbinieku M.Vuškānu, kurš izgājis uz ielas baucamās daļas, lika A.Dxxxx apturēt automašīnu.
[3] Par minēto lēmumu A.Dxxxx iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka viņu policijas darbinieki netika stādinājuši un viņu liecībās ir pretrunas, kas nav atrunātas 2009.gada 16.jūnija lēmumā. Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 16.jūnija lēmumu.
[4] Apelācijas instances tiesas sēdē pie administratīvās atbildības saucamā persona un viņa pārstāvis iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā minētiem motīviem.
Motīvu daļa.
[5] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies A.Dxxxx un viņa pārstāvja E.Džeriņa paskaidrojumus, liecinieku M.Podiņa un M.Vuškāna liecības, Rīgas apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota.
[6] Lai konstatētu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5panta 4.daļā paredzēto pārkāpumu ir nepieciešams konstatēt, ka pārkāpējs nepakļāvās policijas darbinieku atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli, saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 68.panta nosacījumiem.
Ceļu satiksmes noteikumu 68.pants paredz, ka transportlīdzekļa vadītājs aptur transportlīdzekli, ja policijas darbinieks dod norādījumu apturēt transportlīdzekli atbilstoši 68.1.punktam – ar skaļruņa palīdzību, vai atbilstoši 68.2.punktam ar horizontāli vērstu roku vai zizli atrodoties uz (pie) brauktuves.
[7] Pie administratīvās atbildības saucamā persona A.Dxxxx paskaidroja, ka 2009.gada 3.jūnijā, vadot transportlīdzekli, viņš izbrauca no Slavu ielas uz Slāvu loku, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus, un pie viņa uz Rēzeknes ielas, kur viņš apstājās, piebrauca policijas automašīna. No policijas darbiniekiem viņš nav bēdzis.
[8] Liecinieks M.Podiņš tiesas sēdē liecināja, ka A.Dxxxx 2009.gada 3.jūnijā tika stādināts par to, ka neievēroja Ceļu satiksmes noteikumu 301.punkta prasības. A.Dxxxx stādināja M.Vuškāns ar zizli Slāvu loka otrajā joslā. Tā kā autovadītājs, apbraucot inspektoru pa trešo joslu, automašīnu neapstādināja, braucot viņam pakaļ tika pielietots skaņas signāls un bākugunis. Piedrujas ielā, braucot ar ieslēgtām sarkanām bākugunīm, pa ruporu tika likts vadītājam apstāties, ko vadītājs neizdarīja, un viņš tika apturēts tikai sastrēgumā. Skaņas signāls tika lietots vairākas reizes. Par vajāšanas uzsākšanu netika ziņots, jo vadītājs tika panākts 40 sekundēs. Videoieraksts netika izdarīts, jo iekārta nedarbojās.
[9] Liecinieks M.Vuškāns tiesas sēdē liecināja, ka 2009.gada 3.jūnijā viņš kopā ar M.Podiņu bija nozīmēti postenī uz Slāvu loka. Izbraucot no loka vadītājs izdarīja pārkāpumu, līdz ar ko viņš-M.Vuškāns, stāvot vidējā joslā, autovadītāju stādināja ar zizli. Vadītājs, viņu ieraugot, aizgrieza galvu uz otru pusi un neapstājoties pabrauca garām. Tika uzsākta sekošana ar ieslēgtām zilām bākugunīm un skaņas signālu. Pēc tam tika ieslēgtas sarkanās bākugunis un pa skaļruni tika likts vadītājam apstāties. Autovadītājs nogriezās uz Rēzeknes ielu, kur bija sastrēgums, un mašīna tika apstādināta.
[10] A.Dxxxx pie administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas savos rakstveida paskaidrojumos (lietas lapa 5) noliedza, ka būtu redzējis to, ka ceļu policijas darbinieki liek viņam apturēt automašīnu, un to ka būtu dzirdējis skaņas signālus. Šādus paskaidrojumus A.Dxxxx sniedza gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas sēdē.
[11] Tiesu kolēģijai nav pamata neticēt A.Dxxxx paskaidrojumiem tiesas sēdē, ka policistus viņš neredzēja un viņam nebija iemesla neapturēt automašīnu pēc policijas darbinieka pirmā pieprasījuma.
[12] No 2009.gada 3.jūnijā plkst.17.45, sastādītā Administratīvā pārkāpuma protokola secināms, ka A.Dxxxx, izbraucot no Slāvu ielas uz Slāvu loku, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kādēļ tika nolemts apturēt viņa automašīnu.
[13] Pie apstākļiem, ka 2009.gada 3.jūnijā plkst.17.45 lija lietus un norādītajā vietā ir intensīva satiksme, nav pamata neticēt A.Dxxxx paskaidrojumam, ka policijas darbinieku viņš nav redzējis, kurš ar zizli mēģinājis viņu apturēt, kā arī ar gaismas un skaņas signāliem sekojošo policijas mašīnu.
[14] Tiesas sēdē netika iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka policijas darbinieki Ceļu satiksmes noteikumu 68.punktā noteiktajā kārtībā atkārtoti deva rīkojumu A.Dxxxx apturēt transportlīdzekli, no kura A.Dxxxx apzināti būtu izvairījies. Bez tam, 68.punkts neparedz automašīnas stādināšanu lietojot zilās vai sarkanās bākugunis un skaņas signālu, un neuzliek pienākumu satiksmes dalībniekiem apstāties, līdz ar to netika konstatēts, ka prasība apturēt transportlīdzekli tika izteikta atkārtoti vai vairākkārt.
[15] No liecinieku M.Vuškāna un M.Podiņa liecībām secināms, ka automašīna, kuru vadīja A.Dxxxx, tika panākta apmēram 40 sekunžu laikā no sekošanas uzsākšanas. Ņemot vērā policijas darbinieku veiktās sekošanas īso laika posmu, tiesu kolēģija nekonstatē vadītāja tiešu nodomu izdarīt bēgšanu no policijas darbiniekiem.
[16] Rīgas apgabaltiesa nesaskata A.Dxxxx darbībās Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.5panta 4.daļā paredzēto admnistratīvā pārkāpuma sastāvu, līdz ar ko atzīst, ka saskaņā Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 239.panta 1.daļu, administartīvā pārkāpuma lietvedība ir izbeidzama.
[17] Ņemot vērā, ka lieta izbeidzama, saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 289.pantu, ierobežojumi, kas saistīti ar agrāk pieņemto lēmumu, atceļami. Nodrošinājuma valsts aģentūrā 2009.gada 3.jūnijā glabāšanā pieņemtais transportlīdzeklis Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas numuru xxxx atgriežams īpašniekam un A.Dxxxx atjaunojamas atņemtās tranportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Rezolutīvā daļa.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 286.11 un 286.14pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
n o s p r i e d a :
Atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2009.gada 16.jūnija lēmumu – par Axxxx Dxxxx saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.5panta 4.daļā paredzēto pārkāpumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Atgriezt īpašniekam Nodrošinājuma valsts aģentūrā 2009.gada 3.jūnijā glabāšanā pieņemto transportlīdzekli Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas numuru xxxx un atjaunot A.Dxxxx atņemtās tranportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas brīdī.
Sprieduma sastādīšanas un pieejamības diena 2009.gada 19.oktobris.
Priekšsēdētāja(paraksts)T.Broda
Tiesneši(paraksts)I.Logina
(paraksts)A.Uminskis
NORAKSTS PAREIZS
Rīgas apgabaltiesas tiesnese T.Broda
Rīga, 19.10.2009.