Atteikšanās no narkotisko vielu ietekmes pārbaudes

NORAKSTSLieta Nr.P129022608143/AA43-0667-09/6SPRIEDUMSLatvijas tautas vārdāRīgā                                                                                   2009.gada 29.aprīlīAdministratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:tiesas sēdes priekšsēdētāja K.Krastiņa,tiesneši V.Endzelis un L.Vīnkalna,piedaloties pie administratīvās atbildības sauktās personas  D.K. pārstāvim E.Dž.,atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par  D.K.(/personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,  sakarā ar  D.K. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas  tiesas  tiesneses  2008.gada  20.februāralēmumu.Aprakstošā daļa[1] 2008.gada  12.janvārī Valsts policijas Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2.bataljona jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA229950 (turpmāk  –Protokols) par to, ka 2008.gada 12.janvārī plkst.17:10 D.K. vadīja automašīnu BMW 530 ar  /reģistrācijas numurs/ pa Krasta ielu no Toma ielas Puškina ielas virzienā un atteicās no medicīniskās pārbaudes narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai  valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas  psihiatrijas un narkoloģijas  centra” Narkoloģijas palīdzības dienestā Hospitāļu ielā 55, Rīgā. Administratīvā atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk  – LAPK) 149.15panta astotajā daļā.[2] Ar  Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 20.februāra lēmumu  D.K. (turpmāk  – pārkāpējs) atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā,  sodīts ar administratīvo arestu uz desmit diennaktīm un naudas sodu Ls 500 (pieci simti latu) apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.2Lēmums pamatots šādi.[2.1]  Tiesas sēdē pārkāpējs savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina un paskaidroja, ka 2008.gada 12.janvārī viņš vadīja automašīnu BMW pa Krasta ielu Puškina ielas virzienā un tika aizturēts. Viņš patiešām atteicies no medicīniskās pārbaudes narkotisko vielu konstatēšanai, konkrēti – atteicies nodot urīna analīzes, tā kā slimo ar urīnceļu slimību un  nav varējis nodot urīnu analīzēm, taču no asins nodošanas analīzēm nav atteicies, tās viņam nav ņemtas.[2.2]  Izvērtējot  pārkāpēja paskaidrojumus, liecinieku liecības kopsakarībā ar administratīvās lietas materiālos esošajiem dokumentiem, atzīts, ka  pārkāpēja vaina  LAPK 149.15panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā  ir pierādīta ar  Protokolu, alkometra AlcoQuant 6020 Nr.A102235 izdruku un 2008.gada 12.janvāra medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.208 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai, no kura redzams, ka  pārkāpējs atsakās veikt urīna un asins analīzes, ka arī klīniski konstatēts narkotisko vielu iespaids.[2.3]  Izvērtējot pārkāpēja paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesnesei nav bijispamata apšaubīt, ka viņš atteicies veikt urīna analīzes veselības stāvokļa dēļ, ko apstiprina lietā esošā Rīgas veselības centra „Pļavnieki” 2008.gada 25.janvāra izziņa par pārkāpēja veselības stāvokli, ka 2003.gada 29.decembrī apmeklēja ārstu urologu  V.A., kā arī liecinieka  V.A. liecības par  pārkāpējaveselības stāvokli, ka pēdējo reizi bijis pie viņa 2007.gada decembrī. Vienlaikus tiesnese atzina, ka minētais apstāklis neizslēdz  pārkāpējaatbildību pēc LAPK 149.15panta astotās daļas, jo tiesai nebija pamata apšaubīt liecinieces E.K. liecības, kura no 1989.gada strādā par ārsti Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centrā Ekspertīžu nodaļā un tieši piedalījās pie pārbaudes veikšanas narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai, un kurā  paskaidroja, ka  pārkāpējs atteicās nodot analīzēm asinis, viņam klīniski tika konstatēts narkotisko vielu iespaids, kas apstiprinās ar medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.208 norādīto, kurā sava paraksta autentiskumu apstiprināja lieciniece tiesas sēdē. Savukārt liecinieki  R.Z. un  R.Š. varēja vienīgi precīzi liecināt par apstākļiem, par ko lietā nav strīda, tas ir, ka pārkāpējs atteicies nodot urīna analīzes veselības stāvokļa dēļ, turpretī nezināja pastāstīt par apstākļiem, kas saistīti ar asins analīzes veikšanu.[2.4]  Izvērtējot visus tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesneseuzskatīja, ka pārkāpējs, paskaidrojot, ka nav atteicies nodot asins analīzes un ka medicīniskās pārbaudes protokols ir sastādīts neatbilstoši faktiskajiem apstākļiem, vēlas mīkstināt savu atbildību par izdarīto administratīvo pārkāpumu.Saskaņā ar LAPK 32.panta otro  daļu, uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Saskaņā 3ar LAPK 33.panta pirmo  daļu mīkstinoši apstākļi nav konstatēti, atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar LAPK 34.pantu nav konstatēti. [3] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 20.februāra lēmumu pārkāpējs iesniedza apelācijas sūdzību.Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.[3.1]  Pārkāpējs neatteicās no asins nodošanas analīzēm, bet tās netika ņemtas. Ceļu policijai bija jāizvēlas tādi pierādīšanas līdzekļi, kuri pierāda pārkāpuma izdarīšanas faktu, īpaši gadījumos, kad vadītājs apstrīd pārkāpuma izdarīšanu. Protokolā pārkāpējs  norādīja, ka no ekspertīzes neatteicās, urīnu nodot nevar veselības problēmu dēļ, bet asins analīzi ārsti ņemt atteicās. [3.2] Lieciniece  E.K. liecināja, ka pārkāpēju neatceroties. Tādēļ viņas liecības ir formālas un nevar vērtēt kā pierādījumu lietā. [3.3] Liecinieks  R.Š. uz tiesas jautājumu atbildēja, ka pārkāpējs esot uzstājis, lai pieņem asins analīzes.[3.4] Pārkāpējam pārbaudes laikā netika piedāvāts veikt asins vai siekalu ekspertīzi.[4] Tiesas sēdē  D.K. pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem motīviem.Papildu paskaidroja, ka  D.K., atšķirībā no citiem viņam zināmiem gadījumiem, netika piedāvātas zāles, kas atvieglo urinēšanu. Viņš no medicīniskās pārbaudes nav atteicies, jo viņam netika piedāvāts nodot siekalas vai asinis.Motīvu daļa[5] Noklausījusies  D.K. pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota.[6]  D.K. ir sodīts par LAPK 149.15panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu – par transportlīdzekļa vadītāja atteikšanos no medicīniskās pārbaudes  alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.D.K. norāda, ka nav izdarījis pārkāpumu, jo nav atteicies no medicīniskās pārbaudes.[7]  Kārtība, kādā  transportlīdzekļu vadītājiem  nosakāma alkohola koncentrācija asinīs  un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, noteic Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un 4konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk  –Noteikumi Nr.15).Noteikumu Nr.15 13.punkts paredz, ka medicīniskā pārbaude ietver:1. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem;2. ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi;3. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību noteiktajā pārbaudes protokolā.Minēto noteikumu 12.punkts  (normas redakcijā, kāda bija spēkā notikuma laikā  – 2008.gada 12.janvārī)  noteic, ka medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm (turpmāk  – ārstniecības iestāde) vai šo ārstniecības iestāžu specializētajām medicīniskajām autolaboratorijām.Saskaņā ar minēto noteikumu regulējumu ir izšķiramas divu paveidu medicīniskās pārbaudes:- alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs, - narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam.Saskaņā ar Noteikumu Nr.15  regulējumu atšķiras minēto divu medicīnisko pārbaužu paveidu veikšanas metodes un pārbaudāmas personas bioloģiskās vides pāraugu ņemšanas kārtība: alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs laboratoriski izmanto  enzimatīvo imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas metodi (17.punkts), un paraugu ņemšana notiek saskaņā ar Noteikumu Nr.15 4.pielikuma „Materiālu paraugu ņemšana laboratoriskiem izmeklējumiem un to glabāšana” I sadaļu „Materiālu paraugu ņemšana alkohola noteikšanai bioloģiskā vidē un to glabāšana”; savukārt narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatēšanai veic  bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus, un  narkotiskās vai citas apreibinošās vielaskvalitatīvai noteikšanai bioloģiskajā vidē  izmanto ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes (noteikumu 20. un 21.punkts), un paraugu ņemšana notiek saskaņā ar Noteikumu Nr.15 4.pielikuma II sadaļu „Materiālu parauguņemšana ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai un to glabāšana”.D.K. gadījumā policijas amatpersona nosūtīja viņu kā transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi, izmantojot 3.pielikuma Noteikumiem Nr.15 veidlapu,  norādot iemeslu  – „pie stūres, uz narkotikām” (lietas 9.lapa).Minētais nosūtīšanas iemesls un nosūtīšanas uz medicīnisko pārbaudi kārtība atbilst Noteikumu Nr.15 14.1.punktam, kas noteic, ka  medicīnisko pārbaudi, 5pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu (3.pielikums), veic gadījumā, ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.Tātad  D.K. tika nosūtīts un medicīnisko pārbaudi narkotiku un citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai.[8] Kā  minēts [7], saskaņā ar Noteikumu Nr.15  20. un 21.punktu,narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatēšanai veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus, un  šādu vielu kvalitatīvai noteikšanai bioloģiskajā vidē izmanto ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes.Noteikumu Nr.15 22.punkts noteic, ja  medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai nevar veikt pilnā apjomā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida klīnisko simptomu noteikšana ir apgrūtināta pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vispārējā stāvokļa dēļ, novērtē konstatējamos klīniskos simptomus un veic laboratoriskos izmeklējumus divās dažādās bioloģiskajās vidēs. Noteikumu 19.punktā norādīts, ka bioloģiskā vide, kuras paraugi tiek ņemti medicīniskajā pārbaudē, ir asinis, urīns un siekalas. Saskaņā ar Noteikumu Nr.15 4.pielikuma II sadaļas „Materiālu paraugu ņemšana ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai un to glabāšana” 9., 10.,13.-15.punktu, ķīmiski toksikoloģiskajai ekspertīzei tiek ņemti urīna, asins un siekalu  (siekalu paraugs tik  ņemts no personas, par kuru ir aizdomas par narkotisko vielu smēķēšanu vai kontaktu ar narkotiskajām vielām; siekalas sajauc ar mutes dobuma noskalojumu) paraugi.Ievērojot minēto tiesisko regulējumu, secināms, ka  narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatēšanai  vispārīgi  veic  kādas no bioloģiskāsvides  – urīna vai asins paraugu laboratorisko izmeklēšanu; gadījumos, ja ir aizdomas par personas narkotisko vielu smēķēšanu  – ir iespējams veikt arī personas siekalu laboratoriskos izmeklējumus. Ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt pilnā apjomā vai  klīnisko simptomu noteikšana ir apgrūtināta, laboratoriskos izmeklējumus  ir nepieciešams veikt  divās dažādās bioloģiskajās vidēs.  Tādējādi  medicīniskās pārbaudes sastāvdaļu  – narkotisko vai  citu apreibinošu vielu lietošanas fakta laboratorisko noteikšanu (ja nav aizdomas par personas narkotisko vielu smēķēšanu) veikt nav iespējams, gadījumā, ja persona nenodod gan asins, gan urīna analīzes.[9] Nav strīda, ka  D.K. ir atteicies no urīna paraugu nodošanas, un pirmās instances tiesas tiesnese, izvērtējot pierādījumus lietā, atzina šo atteikšanos par attaisnojošu, ņemot vērā D.K. veselības stāvokli. Apgabaltiesa atzīst minēto pirmās instances tiesas tiesneses secinājumu par atbilstošu faktiskajiem apstākļiem un pareizu. 6Strīds ir par faktu, vai D.K. ir atteicies nodot arī asins analīzes, tādējādi padarot par neiespējamu medicīniskās pārbaudes sastāvdaļas  – laboratoriskās paraugu izmeklēšanas veikšanu narkotisko un citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai (izņemot gadījumu, ja persona smēķējusi narkotiskās vielas).D.K. norāda, ka no pārbaudes nav atteicies, un minēto apliecina viņa ieraksts Protokolā un liecinieka  R.Š. liecība, ka  pārkāpējs esot uzstājis, lai pieņem asinsanalīzes, savukārt ārste E.K. (C.)  liecināja, ka  viņu neatceras, tādēļ viņas liecības ir formālas un nevar vērtēt kā pierādījumu lietā. Apgabaltiesa konstatē, ka medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.208 31.ailē „Bioloģiskā vide, parauga ņemšanas laiks” norādīts: „urīns  – atsakās, asinis  – atsakās” un  33.ailē „Atzinums”, norādīts: „atteikšanās no medicīniskās pārbaudes. Ir konstatēts narkotisko vielu iespaids klīniski” (lietas 6.lapa).2008.gada 20.februāra tiesas sēdē lieciniece E.K. liecināja, ka pārkāpēju neatceras. Strādā ekspertīžu nodaļā RPNC. Ekspertīzes veic pēc ceļu policijas (Š.) nosūtījuma. Bija aizdomas par narkotiku lietošanu. Ekspertīze sastāv no divām daļām, ir klīniskā daļa, kur mēra pulsu, asinspiedienu, otra daļa ir analīzes – urīna, asins. Viņš no tām atteicās. Ekspertīzes gaitā piedāvā ņemt asins analīzes. Autovadītājiem vienmēr  ņem urīna un asins analīzes (tiesas sēdes protokols, lietas 34.-35.lapa).2008.gada 20.februāra tiesas sēdē liecinieks R.Š. liecināja, ka „par asinsanalīzēm īsti neatceros, viņš gribēja nodot asins analīzes, bet neatceros, vai tas bija pirms vai pēc akta sastādīšanas, jo viņš mainīja domas. Tā tas bija, ka pārkāpējs uzstāja, lai paņem asins analīzes, tikai neatceros, kurā momentā tas bija.  Iespējams, ka viņš gribēja veikt asinsanalīzes jau, kad bija sastādīts protokols, tad vairs neko nevarēja darīt” (tiesas sēdes protokols,  lietas 35.lapa).2008.gada 20.februāra tiesas sēdē liecinieks  R.Z. liecināja, ka  D.K.atteicās no urīna analīzēm;  par asinsanalīzēm nezin, varbūt arī, ka viņš(pārkāpējs) prasīja, lai pieņem analīzes (tiesas sēdes protokols, lietas 35.lapa).Protokolā, kuru valsts policijas amatpersona sāka sastādīt 2008.gada 12.janvārī plkst.18:05,  sastādīšanas vieta  – Rīga, Hospitāļu ielā 55,  D.K.krievu valodā ierakstīja, ka no ekspertīzes neatteicās, urīnu nodot nevar veselības stāvokļa dēļ, bet asins analīzes ārsti ņemt atteicās (lietas 3.lapa).[10]  Lietās, kurās tiek lemts par personas sodīšanu, tiek piemērots princips, ka pamatotas šaubas tiek tulkotas par labu personai, kuru sauc pie likumā noteiktās atbildības un soda (in dubio pro civis).Konkrētajā lietā ir pretrunīgas personu sniegtās ziņas par faktiem, vai D.K. ir atteicies arī no asins paraugu nodošanas medicīniskajā  pārbaudē, vai viņam asins paraugs netika prasīts.Proti,  liecinieks  R.Š. liecināja, ka  D.K. uzstāja nodot asinsanalīzes; liecinieks  R.Z. norādīja, ka  D.K. atteicās no urīna analīzēm, par asinīmnezināja;  D.K. paskaidro,  un Protokolā ierakstīja, ka asins analīzes ārsti nav 7ņēmuši; savukārt lieciniece E.K. tiesas sēdē  liecināja, ka  D.K. neatceras, un paskaidroja vispārīgo ekspertīzes veikšanas kārtību, norādot, ka vienmēr tiek piedāvāts nodot gan urīna, gan asinsanalīzes;  medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.208, kuru sastādījusi ārsts  E.K.,  fiksēts, ka  D.K. no asinsanalīzēm medicīniskās pārbaudes gaitā atsakās. E.K. liecības  nesniedz precīzas ziņas par faktiem  saistībā ar  D.K.medicīnisko pārbaudi un neapliecina to, ka  D.K. ārsts bija piedāvājis nodot asins paraugu, un viņš no tā atteicās, savukārt  R.Š. liecināja un  D.K.paskaidroja, ka  D.K. vēlējās nodot asinis medicīniskajai pārbaudei. To, ka D.K. vēlējās nodot asinis pārbaudei, apliecina arī  D.K. Protokolā fiksētais paskaidrojums, kas sniegts uzreiz pēc medicīniskās pārbaudes veikšanas Hospitāļu ielā 55, Rīgā, ko apliecina Protokolā fiksētais. Ievērojot minētās pretrunas, apgabaltiesas ieskatā šaubas par D.K. vainu viņam inkriminētā  pārkāpuma izdarīšanā ir pamatotas un tulkojamas par labu personai, kuru sodīja par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. [11]  D.K. un arī liecinieks  R.Š. norādīja, ka  D.K. ir uzstājis uz to, lai viņam tiek veiktas asinsanalīzes.R.Š., kurš sastādīja Protokolu, norāda, ka, iespējams, pārkāpējs gribēja veikt asins analīzes, jau kad bija sastādīts protokols, un tad vairs neko nevarēja darīt. Apgabaltiesa konstatē, ka  D.K. vadītā automašīna tika apturēta plkst.17:10, kas izriet no Protokola un R.Z. 2008.gada 12.janvāra ziņojuma.Medicīniskās pārbaudes veikšanai D.K. nogādāts Hospitāļu ielā 55, Rīgā, kur plkst. 18:05 tika sastādīts Protokols par pārkāpumu.Noteikumu  Nr.15 2.punkts noteic, ka  pārbaudes veikšanai alkohola koncentrācijas noteikšanai personu divu stundu laikā jānogādā medicīniskajā iestādē; attiecībā uz personas, par kuru ir aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, noteikumos nav noteikts laika ierobežojums, kādā jāveic attiecīga pārbaude. Līdz ar to, tas vien apstāklis, ka policijas amatpersona aizpildīja administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu, nevar būt par šķērsli tam, lai pārbaudāmai personai liegtu nodot asins analīzes medicīniskajai pārbaudei, ja tā uz to uzstāj, ja  personaatrodas medicīniskajā iestādē, kur veic medicīnisko pārbaudi (kā tas izriet no Protokola).[12] Lietā nav pierādījumu par to, ka D.K. bija piedāvāts nodot siekalas analīzēm, un viņš no tā būtu atteicies. [13]  Ievērojot minēto, apgabaltiesas ieskatā lietā  nav pierādīts, ka  D.K.medicīniskajā pārbaudē ir atteicies no asins paraugu nodošanas izmeklēšanai, kā rezultātā ir attiecies no medicīniskās pārbaudes, tādējādi D.K. darbībās nav 8konstatējams  LAPK 149.15panta astotajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma sastāvs. Atbilstoši LAPK 239.panta 1.punktam, ja notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, lietā  iesāktā lietvedība jāizbeidz. [14] Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas  par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 20.februāra lēmums atceļams, jo notikumā nav bijis administratīvā pārkāpuma, atbildība par kuru paredzēta  LAPK 149.15panta astotajā daļā,sastāva, un  lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama, pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu.  Rezolutīvā daļaPamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu,  286.11panta otrās daļas  3.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesanosprieda:Atcelt  Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 20.februāra lēmumu par D.K. (/personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotāsdaļas, un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) K.KrastiņaTiesneši (paraksts) V.Endzelis(paraksts) L.VīnkalnaNORAKSTS PAREIZSAdministratīvās apgabaltiesas tiesnese K.Krastiņa2009.gada 29.aprīlī